Norvēģu valoda bieži šķiet melodiska un mīksta, taču tās saknes meklējamas skarbajā vikingu laikmeta runā — vecajā ziemeļnieku valodā (Old Norse). No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka “vikingi runāja norvēģiski”, taču patiesība ir sarežģītāka un daudz interesantāka.

No senās kopvalodas uz atšķirīgām identitātēm
Vecā ziemeļnieku valoda bija kopīga valoda Skandināvijā. Gan dāņi, gan zviedri, gan norvēģi runāja tās dažādos dialektos. Piemēram:

• Veczviedriski: “þat er gott”
• Vecdāniski: “det er godt”
• Vecnorvēģiski: “þat er gott”

Mūsdienās:

• Zviedriski: “det är bra”
• Dāniski: “det er godt”
• Norvēģiski: “det er bra / godt”

Redzams, ka kopējā bāze joprojām dzīva, taču katrai valodai izveidojusies sava identitāte.

Norvēģu valoda: divas rakstu formas, viens pamats
Norvēģijā ir divas oficiālas rakstu valodas:

• Bokmål (balstīta uz dāņu valodas ietekmi)
• Nynorsk (veidota no rietumnorvēģu dialektiem)

Piemērs: “Es mīlu valodas.”

• Bokmål: “Jeg elsker språk.”
• Nynorsk: “Eg elskar språk.”

Salīdzinājumam islandiski (vecās valodas tiešākais mantinieks):

• “Ég elska tungumál.”

Islandieši joprojām spēj lasīt tūkstoš gadus vecus tekstus, bet norvēģu valoda ir attīstījusies daudz dinamiskāk.

Starp dzīvām skaņām un dialektiem
Norvēģijā nav tikai divas rakstu formas — ir arī desmitiem dialektu. Piemēram, Oslo iedzīvotājs teiks:

• “Hva gjør du i kveld?”
  Kamēr Bergenā varētu dzirdēt:
• “Ka gjer du i kveld?”

Dialektu daudzveidība tiek uztverta kā kultūras bagātība, nevis traucēklis.

Vai daudz kas mainījies?
Fonētika, leksika un gramatika ir mainījusies, taču daudzas pamatformas, vārdi un izteiksmes vēl saglabā senas saknes.
Salīdziniet:

• Vecnorvēģiski: “hús”
• Mūsdienu norvēģiski: “hus”
• Angliski: “house”
• Vāciski: “Haus”

Skandināvu valodas attīstījās līdzīgi kā latīņu valoda radīja franču, spāņu, itāļu utt. Katra iet savu ceļu, bet kopīgās saknes paliek redzamas.

No vikingu laikmeta līdz mūsdienām norvēģu valoda ir mainījusies, bet pamatvērtības — skanīgums, elastība, saistība ar dabu un ikdienas dzīvi — palikušas. Un tāpat kā vikingu laikos, arī šodien katrs vārds stāsta savu stāstu.