ES ir 24 oficiālās valodas. 24 valodas nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs var izlasīt ES tiesību aktus, kas viņus ietekmē, un labāk izprast tos. Saziņā ar ES iestādēm, piemēram, iesniedzot lūgumrakstus vai pieprasot informāciju, eiropieši var izmantot jebkuru no oficiālajām valodām, tāpat kā sekot sekot līdzi debatēm Parlamentā tiešraidē internetā un klausīties tās savā valodā. Taču ir … Turpināt lasīt Kuras valodas lieto Parlamentā?
Kategorija: Baltu valodas
Vislabākais tulkotājs ir cilvēks
Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs? Tāds jautājums var rasties mūsdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkošanas roboti, izmantojot mašīntulkošanas metodes, no kurā vispazīstamākā ir Google. Eksperti ir vienisprātis, ka tulkošanas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzīvi tulkotāji, vienmēr būs vajadzīga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkošanas roboti netiks līdz cilvēka intelekta spējām komunicēt citā valodā. … Turpināt lasīt Vislabākais tulkotājs ir cilvēks
Advente vai advents – kā pareizi?
Atkal tuvojas gada gaišākie svētki - Ziemassvētki, un četru nedēļu laika posmu pirms šī lielā notikuma mēs saucam par adventes laiku. Pamanāms, ka dažādos avotos adventes vārds tiek locīts gan vīriešu, gan sieviešu dzimtēs, rakstīts gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. Pēc pareizākās patiesības vaicājām valodas speciālistei. Lūk, skaidrojums no Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības … Turpināt lasīt Advente vai advents – kā pareizi?
Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi
Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, piemēram, astūriešu un basku Spānijā, lejasvācu Vācijā, greko Itālijā, frīzu Nīderlandē. Par savas valodas pastāvēšanu cīnās arī kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, kā arī latgalieši Latvijā. Mazāk lietotās valodas un kopienas, kas tās lieto, mūsdienu globalizācijas laikmetā … Turpināt lasīt Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi
Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni
Ja Latvijā doktora darbus obligāti izstrādātu angļu vai kādā citā svešvalodā, augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja, uzskata idejas atbalstītāji. Bet idejas pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrībā zināmu profesiju pārstāvji – parakstījuši vēstuli, ka šādām izmaiņām kategoriski iebilst. Vismaz divi eksperti doktora darba izvērtēšanā nozīmēs augstāku studiju kvalitāti un ātrāku … Turpināt lasīt Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni
Latviešu valoda Eiropas Savienībā. Tulkotāju konference
2019.gada 1. novembrī norisinājās divpadsmitā gadskārtējā konference "Latviešu valoda Eiropas Savienībā – tulkotāja profesijas nākotne strauji mainīgajā tehnoloģiskajā un politiskajā realitātē", ko rīkoja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konference tika veltīta aktuālajiem Eiropas Savienības valodas un tulkošanas jautājumiem, lai veicinātu diskusiju par Eiropas Savienības … Turpināt lasīt Latviešu valoda Eiropas Savienībā. Tulkotāju konference
Aicina rakstīt diktātu latgaliešu valodā
Lai aktualizētu latgaliešu valodas lietojumu un pievērstu sabiedrības uzmanību rakstītprasmei latgaliski, 9.novembrī, ikviens aicināts rakstīt diktātu latgaliski, informēja Latgaliešu kultūras ziņu portāla "lakuga.lv" redaktore Vineta Vilcāne. Diktāta rakstīšana latgaliski notiks jau trešo reizi. Tas skanēs "Latvijas Radio 1" raidījumā "Kolnasāta" plkst.18.15, kā arī Latvijas Radio Latgales studijas "Facebook" kontā. Ikviens interesents sevis uzrakstīto tekstu varēs … Turpināt lasīt Aicina rakstīt diktātu latgaliešu valodā
Valodu vēsture: Vai viduslaikos lasīt varēja arī latviski?
Gustavs Strenga: Pārdomas par lasīšanas vēsturi Latvijas teritorijā no 12. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta sākumam Pirmos rakstītos un iespiestos tekstus kādā valodā mēdz uzskatīt par tautas kultūras stūrakmeņiem. 14. gadsimta otrajā pusē Baltijas jūras telpā dominējošā tautas valoda – viduslejasvācu valoda – sāka ieņemt arvien būtiskāku lomu rakstiskajā komunikācijā. 15. gadsimta nogalē un 16. gadsimta … Turpināt lasīt Valodu vēsture: Vai viduslaikos lasīt varēja arī latviski?
Sākas pieteikšanās V pasaules diktātam latviešu valodā
Sestdien, 9. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē piekto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Tekstu īpaši šim nolūkam ir radījusi rakstniece Nora Ikstena, Rīgā Gaismas pilī to diktēs aktieris Vilis Daudziņš. Lai rakstītu diktātu klātienē kādā no desmit Latvijas pilsētām – Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā, Bauskā, Rīgā … Turpināt lasīt Sākas pieteikšanās V pasaules diktātam latviešu valodā
Latviešu terminoloģija simts gados
Autors: Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja 2019.gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā piedalījās arī valodu pakalpojumu uzņēmuma “Baltic Media” pārstāvji, lai paplašinātu savu redzes loku latviešu valodas terminoloģijas attīstības jautājumos un uzzinātu par aktuālajām problēmām terminu pārnesē. Konference tika rīkota par godu … Turpināt lasīt Latviešu terminoloģija simts gados
Jauns valodu pakalpojumu birojs Elizabetes ielā 11
Baltic Media Rīgas birojs ir pārcēlies uz plašākām telpām Elizabetes ielā 11. Laipni lūgti ciemos, ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kādas efektīvas metodes mēs izmantojam valodu apguvē, kā notiek tulkošanas process un citi valodu pakalpojumi. Par Baltic Media Valodu Mācību centru | Efektīvi un kvalitatīvi valodu kursi klientiem ar augstām prasībām Baltic Media Valodu … Turpināt lasīt Jauns valodu pakalpojumu birojs Elizabetes ielā 11
Bezcerīgās pūles īpašvārdu latviskošanā
Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres raksts “Urzula. Laiena vai Leiena?”, ko publicējām kopā ar Latviešu valodas aģentūras galvenās lingvistes Evelīnas Zilgalves komentāru “Atkāpes no izrunas – tradīcijas dēļ” (“LA”, 20. 08. 2019.), ir izraisījis lielu “LA” lasītāju interesi. Publicējam indologa, literatūrzinātnieka, LZA akadēmiķa Viktora Ivbuļa viedokli. Patīkami, ka vēl kāds uztraucas par citvalodu īpašvārdu latviskošanu, … Turpināt lasīt Bezcerīgās pūles īpašvārdu latviskošanā
Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu
No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā "OPERA titri", šodien preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmārs Liepiņš. Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu. Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, … Turpināt lasīt Latvijā ar aplikācijas palīdzību varēs labāk saprast operas saturu
Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs
Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. Berlīnē valodu māca pat caur animāciju Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad … Turpināt lasīt Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs
2017. gadā 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu
Latvijā 2017.gada nogalē 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Statistikas pārvaldē arī minēja, ka, salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, par 2,6 procentpunktiem pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir cita. Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka dati par dzimto valodu ir … Turpināt lasīt 2017. gadā 60,8% iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu
Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas
Photo by NeONBRAND on Unsplash Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, … Turpināt lasīt Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas
Valodu kursi 🌍 Tulkošanas pakalpojumi 