Attēls: Baltic Media Valodu mācību centrs Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zīmes. Kad pilsēta pierasta un pazīstama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozīmē, ka zīmju nav. Filoloģijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. POŠEIKO) zīmes pamana, apkopo un analizē. Solvitas Berras pēcdoktorantūras pētījumam dots garš un laja acīm diezgan sarežģīts nosaukums: … Turpināt lasīt Ko par latviešiem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru
Kategorija: Baltu valodas
New Tool to Assist in Transliteration of Foreign Personal Names in Latvian
Language experts at the Latvian Language Agency provide daily consultations over the phone and in person on questions related to correct transliteration of foreign language personal names into Latvian language. Now there is a convenient online tool to check correct options for transliteration of foreign personal names – Latvian Language Agency has launched a special … Turpināt lasīt New Tool to Assist in Transliteration of Foreign Personal Names in Latvian
Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā
Angļu valodādaži rakstītie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latviešu valodā, piemēram, “i” lasa kā “ai”, “c” būs “k”, “j’ - “džei”.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latviešu vārdu rakstīšanas un burtošanas. Latvieši Apvienotajā Karalistē jau samierinājušies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arī tādām, ko neatpazīst, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi. Anglijā … Turpināt lasīt Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā
Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā
Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā? Saikļa “ka” un apstākļa vārda “kad” nepareiza lietošana – apstākļa vārds “kad”, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis “ka” nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.). “Tā kā” ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro “par cik” … Turpināt lasīt Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā
Midsummer Holidays Are Important In Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania
In the Baltics - Estonia, Latvia, Lithuania and Quebec (Canada), the traditional Midsummer day, June 24, is a public holiday. So it was formerly also in Sweden and Finland, but in these countries it was, in the 1950s, moved to the Friday and Saturday between June 19 and June 26, respectively. European midsummer-related holidays, traditions, and celebrations are pre-Christian in origin. They are particularly important … Turpināt lasīt Midsummer Holidays Are Important In Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania
Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā
Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, … Turpināt lasīt Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā
Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš
Izrādās, ka mūsu pirmssenču spēja lietot valodu attīstījusies daudz ātrāk, nekā līdz šim tika uzskatīts. Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu būt parādījusies pirms 25 miljoniem gadu. … Turpināt lasīt Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš
Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē
Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk valodu kursu nodarbības klātienē ar 2020. gada 1. jūniju, ievērojot visus valstī noteiktos ar Covid-19 saistītos piesardzības pasākumus. Klātienes grupu nodarbības notiks līdz pieciem cilvēkiem grupā, ievērojot 2m distanci starp kursantiem un pasniedzēju, kā arī nodrošinot dezinfekcijas līdzekļus visās mācību telpās. Drošības nolūkos nodarbību laikā gan pasniedzējam, gan kursantiem jālieto sejas maskas. Pēc katras nodarbības telpas tiek … Turpināt lasīt Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē
Vai tu zināji šos faktus par valodām?
Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi. Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem. Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās. Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu. 500 000 … Turpināt lasīt Vai tu zināji šos faktus par valodām?
Useful words and phrases in Latvian
Around a million and a half people consider Latvian to be their native language, of whom most, or ca. 1.4 million, live in Latvia. Latvian is a rare language; it is part of the Indo-European language family and together with Lithuanian forms the Baltic branch. The Latvian language began to emerge in the VII Century … Turpināt lasīt Useful words and phrases in Latvian
Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?
Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā - mainīt … Turpināt lasīt Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?
Apgūsti lietuviešu valodu
Lietuviešu valoda ir viena no divām (otra ir latviešu valoda) joprojām dzīvajām baltu valodām, kuras veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no vismazāk izmainītajām mūsdienās lietotajām indoeiropiešu valodām, un tā ir apmēram tikpat veca kā sanskrits. Vistuvākā radniecība tai ir ar slāvu un ģermāņu valodu grupām. Baltic Media Valodu … Turpināt lasīt Apgūsti lietuviešu valodu
Lieldienu novēlējumi un apsveikumi 70 dažādās valodās
Lieldienas ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Tāpat šī diena tiek atzīmēta arī tautas tradīciju garā - ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu. Vai zināt kā novēlēt Priecīgas Lieldienas zviedru, franču vai ķīniešu valodā? Izlasi un iemācies kā pateikt Priecīgas Lieldienas vairāk nekā 70 valodās no visas pasaules. 😊 Afrikaans - … Turpināt lasīt Lieldienu novēlējumi un apsveikumi 70 dažādās valodās
Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē
Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti! Lai gan igauņu valoda ir … Turpināt lasīt Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē
Pārkaisi to ķūliķi ar mušķibātu, lai ir gārdāks! Ko par mums atklāj ēdienu nosaukumi?
Ķiļķeni, kluči, kļockas, ķūliķi, parpaliņas – tik dažādi Latvijā sauktas klimpas, liecina valodnieces, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces BRIGITAS BUŠMANES pētījumi. Šie vārdi mūsdienās izloksnēs vēl ir dzirdēti, bet daudzi citi senāki ēdienu nosaukumi jau ir izzuduši. Ēdienu leksika ir saistījusi tautas garamantu vācējus jau 19. gadsimta beigās – piemēram, laikraksta “Dienas Lapa” pielikumiem … Turpināt lasīt Pārkaisi to ķūliķi ar mušķibātu, lai ir gārdāks! Ko par mums atklāj ēdienu nosaukumi?
Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām
Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu. „Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu … Turpināt lasīt Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām
