Kategorija: Baltu valodas

Tests: Cik daudz tu zini par mÅ«su kaimiņzemju valodām?

Komentēt

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Baltijas valstÄ«s Å”ogad svin 30 gadu jubileju. AtzÄ«mējot Å”o notikumu, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar igauņu un lietuvieÅ”u kolēģiem piedāvā aizraujoÅ”u un izglÄ«tojoÅ”u tieÅ”saistes viktorÄ«nu par ZiemeļvalstÄ«m. "Ziemeļspēli" var spēlēt gan vienatnē, gan kopā ar Ä£imeni, vai pat izaicināt draugus uz kādu virtuālu maču, pārbaudot savas zināŔanas par ZiemeļvalstÄ«m! … Turpināt lasÄ«t Tests: Cik daudz tu zini par mÅ«su kaimiņzemju valodām?

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatÄ«ja iepriekÅ”

Komentēt

Nesen zinātnieki ir atklājuÅ”i, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu bÅ«t parādÄ«jusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija … Turpināt lasÄ«t Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatÄ«ja iepriekÅ”

Kāpēc RÄ«gu sauc par RÄ«gu?

Komentēt

RÄ«ga vienmēr ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla pilsēta. Dažādos vēstures periodos pilsētā dominējuÅ”as dažādas valodas. Par to liecina Å«denstilpju un salu, ielu un apkaimju nosaukumi. Transformējoties no vienas valodas citā, piemēram, no vācu uz latvieÅ”u, vietvārdi mainÄ«juÅ”i sākotnējo skanējumu, bet reizēm ieguvuÅ”i pavisam citas nozÄ«mes. Pats vārds ā€œRÄ«gaā€: kāpēc pilsēta ir ieguvusi Ŕādu nosaukumu? RÄ«gas … Turpināt lasÄ«t Kāpēc RÄ«gu sauc par RÄ«gu?

Valodu spēks darba tirgÅ«

Komentēt

Nenoliedzami darba tirgÅ« viena no novērtētākajām priekÅ”rocÄ«bām ir valodu zināŔanas.Ā StatistikasĀ dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādÄ«tājiem attiecÄ«bā uz sveÅ”valodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitÄ«vo statistiku, savu vērtÄ«bu darba tirgÅ« varam celt apgÅ«stot vēl kādu jaunu sveÅ”valodu. Kāpēc ir vērts mācÄ«ties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgÅ«? PlaŔākas karjeras iespējas Prasme runāt … Turpināt lasÄ«t Valodu spēks darba tirgÅ«

Ierunājot Latvijas himnu, aicina palÄ«dzēt mākslÄ«gajam intelektam atpazÄ«t latvieÅ”u valodu

Komentēt

Ikviens, kura dzimtā valoda nav latvieÅ”u, ir aicināts iesaistÄ«ties mākslÄ«gā intelekta apmācÄ«bā, ierunājot Latvijas valsts himnuĀ tÄ«mekļa vietnē "Ierunā himnu". Valodu tehnoloÄ£iju uzņēmums "Tilde" iesÅ«tÄ«tos audioierakstus izmantos, lai veidotu iekļaujoÅ”u mākslÄ«gā intelekta risinājumu latvieÅ”u valodas runas atpazÄ«Å”anai. "Tildes" mākslÄ«gā intelekta biznesa attÄ«stÄ«tājs MārtiņŔ SÅ«na skaidroja, ka mākslÄ«gā intelekta apmācÄ«ba ir sarežģīts un laikietilpÄ«gs process, kas nav … Turpināt lasÄ«t Ierunājot Latvijas himnu, aicina palÄ«dzēt mākslÄ«gajam intelektam atpazÄ«t latvieÅ”u valodu

LatvieÅ”u valoda digitālajā laikmetā

Komentēt

Informācijas tehnoloÄ£ija maina mÅ«su ikdienu. Mēs lietojam datorus, lai rakstÄ«tu, sazinātos, veiktu aprēķinus, meklētu informāciju un ā€” arvien vairāk ā€” lai lasÄ«tu, klausÄ«tos mÅ«ziku, skatÄ«tos fotoattēlus un filmas. Kabatā sev lÄ«dzi mēs nēsājam mazus datorus ā€” viedtālruņus ā€”, no kuriem zvanām, kuros rakstām un saņemam e-pasta vēstules, iegÅ«stam informāciju un izklaidējamies neatkarÄ«gi no atraÅ”anās vietas. … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valoda digitālajā laikmetā

Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

Komentēt

RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas LatvieÅ”u valodas attÄ«stÄ«bas kopa par 2020.gada vārdu ir izvēlējusies "sejautu", savukārt par gada nevārdu atzÄ«ts "vaibs". Kā preses konferencē informēja RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas pārstāvis UÄ£is Nastevičs, kategorijai "Gada vārds" tika iesÅ«tÄ«ti daudz jaunu vārdu, kādus iepriekÅ” konkursa rÄ«kotāji nebija saņēmuÅ”i.  Nastevičs norādÄ«ja, ka 2020.gada vārda finālisti bija "mājsēde", "kovidioti", "burbulis" un "sejauts". … Turpināt lasÄ«t Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

SaÄ«sinājumi valodā ā€“ modes lieta un viltus draugi?

Komentēt

SaÄ«sinājumi Ŕķietami atvieglo rakstÄ«Å”anu, taču apgrÅ«tina lasÄ«Å”anu ā€“ tie ir ērti rakstÄ«tājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arÄ« paaudžu atŔķirÄ«bas. Galvenais to izmantoÅ”anas iemesls ir nemitÄ«gā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saÄ«sinājumus dēvē par ā€œmodernā laikmeta steigas bērniemā€. Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot ā€œpldsā€ ā€œpaldiesā€ vietā, ā€œvnkā€ ā€œvienkārÅ”iā€ vietā vai … Turpināt lasÄ«t SaÄ«sinājumi valodā ā€“ modes lieta un viltus draugi?

Kā sagatavoties Online apmācÄ«bām

1 komentārs

Baltic Media valodu kursi online režīmā Å obrÄ«d visā pasaulē ir pārmaiņu laiks ā€“ cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgÅ«t jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācÄ«ties attālināti. Attālinātās mācÄ«bas ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esoŔās zināŔanas vai apgÅ«t pavisam jaunas. TieÅ”saistes kursi ir lÄ«dzÄ«gi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes … Turpināt lasÄ«t Kā sagatavoties Online apmācÄ«bām

Skolēnu attieksme pret latvieÅ”u valodu ir pozitÄ«va, taču ne pret tās apguvi

Komentēt

Skolēni nenoliedz latvieÅ”u valodas nozÄ«mi, taču skoloÅ”anās gaitā zaudē motivāciju, atklāj pētÄ«jums par attieksmi pret latvieÅ”u valodu mācÄ«bu procesā. Ir nepiecieÅ”ams to padarÄ«t mÅ«sdienÄ«gāku, secina speciālisti. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras (LVA) pētÄ«jums ā€œAttieksme pret latvieÅ”u valodu un tās mācÄ«bu procesuā€ tapis 2017.ā€“2020. gadā. Tā mērÄ·is ā€“ izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latvieÅ”u valodas mācÄ«bu procesu: … Turpināt lasÄ«t Skolēnu attieksme pret latvieÅ”u valodu ir pozitÄ«va, taču ne pret tās apguvi

LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvēsturiskais mantojums

Komentēt

LatvieÅ”u literārās valodas attÄ«stÄ«bas avots vienmēr ir bijuÅ”i reÄ£ionālie/teritoriālie latvieÅ”u valodas varianti. Runājot par latvieÅ”u valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgalieÅ”u rakstu valoda kā bÅ«tiska latgalieÅ”u identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultÅ«ras vērtÄ«ba. Valsts valodas likuma 3. pantā norādÄ«ts, ka valsts nodroÅ”ina latgalieÅ”u rakstu valodas kā vēsturiska latvieÅ”u valodas paveida saglabāŔanu, aizsardzÄ«bu un attÄ«stÄ«bu. Retāk … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvēsturiskais mantojums

Pasaules diktāts latvieÅ”u valodā Å”ogad nenotiks klātienē

Komentēt

Izvērtējot paÅ”reizējo epidemioloÄ£isko situāciju valstÄ«, nodibinājuma ā€œPasaules valodaā€ valde pieņēma lēmumu Å”ogad nerÄ«kot pasaules diktātu latvieÅ”u valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, CēsÄ«s, Jelgavā, JēkabpilÄ«, KuldÄ«gā, Liepājā, RÄ«gā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, VentspilÄ«), kā tas tika plānots iepriekÅ”. Visi interesenti Å”ogad diktātu varēs rakstÄ«t tieÅ”saistē, skatoties tieÅ”raidi no Gaismas pils, informēja organizatori. Sestdien, 2020. gada 7. novembrÄ«, … Turpināt lasÄ«t Pasaules diktāts latvieÅ”u valodā Å”ogad nenotiks klātienē

No Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei Eiropa runāja baltu valodās

Komentēt

Kas ir baltu valodas? Baltu valodas pieder indoeiropieÅ”u valodu saimes baltu-slāvu zaram. Baltu valodās runā balti, galvenokārt zonās, kas sniedzas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jÅ«ras Ziemeļeiropā. Baltu valodas iedala divās grupās: rietumbaltu un austrumbaltu (ar divām dzÄ«vajām valodām ā€” lietuvieÅ”u un latvieÅ”u). No Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei Eiropa runāja baltu valodās ArheoloÄ£iskie dati liecina, ka pirmajā gadu tÅ«kstotÄ« p.m.ē un m.ē. liela daļa Ziemeļaustrumeiropas ā€” aptuveni no Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei ā€” bija baltu valodās runājoÅ”a … Turpināt lasÄ«t No Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei Eiropa runāja baltu valodās

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināŔanām

Komentēt

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču sveÅ”valodu prasmes ā€“ augstas - Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtÄ“Å”anas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājuÅ”ajā nedēļā. No kopumā 27 OECD valstÄ«m un partnervalstÄ«m, kuru skolēni piedalÄ«jās OECD PISA 2018. gada pētÄ«juma globālās kompetences modulÄ«, … Turpināt lasÄ«t Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināŔanām

Kā stiprināt dzimto valodu paÅ”u zemē?

Komentēt

Baltic Media Valodu mācÄ«bu centrs Valsts prezidents Egils Levits RÄ«gas pilÄ« bija pulcējis vienkopus daudzas personas ā€“ gan valodniekus, literātus, mācÄ«bspēkus, gan arÄ« par valsts valodu atbildÄ«go institÅ«ciju pārstāvjus ā€“, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mÅ«su lingvistisko uzvedÄ«bu dažādās dzÄ«ves jomās. Atklājot diskusiju ā€œTēmturis ā€“ valsts valodaā€, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens … Turpināt lasÄ«t Kā stiprināt dzimto valodu paÅ”u zemē?

Kur legingi un koronavÄ«russ? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnÄ«cās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?

Komentēt

Pirms nieka 17 gadiem MÅ«sdienu latvieÅ”u valodas vārdnÄ«cas veidotāji saprata, ka laiks min uz papēžiem un vārdnÄ«cas saturs jāpārceļ uz elektronisko vidi. ā€œKaut gan gatava bija tikai sākuma daļa, nepiecieÅ”amÄ«ba pēc jaunajiem vārdiem bija tik liela, ka ilgāk vairs nevarējām gaidÄ«t,ā€ atceras vārdnÄ«cas ieceres autore un tolaik atbildÄ«gā redaktore leksikogrāfe Ieva Zuicena. Darbs, kas viņas … Turpināt lasÄ«t Kur legingi un koronavÄ«russ? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnÄ«cās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?