Apgūsti lietuviešu valodu

Lietuviešu valoda ir viena no divām (otra ir latviešu valoda) joprojām dzīvajām baltu valodām, kuras veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no vismazāk izmainītajām mūsdienās lietotajām indoeiropiešu valodām, un tā ir apmēram tikpat veca kā sanskrits. Vistuvākā radniecība tai ir ar slāvu un ģermāņu valodu grupām. Baltic Media Valodu … Turpināt lasīt Apgūsti lietuviešu valodu

Lieldienu novēlējumi un apsveikumi 70 dažādās valodās

Lieldienas ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Tāpat šī diena tiek atzīmēta arī tautas tradīciju garā - ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu. Vai zināt kā novēlēt Priecīgas Lieldienas zviedru, franču vai ķīniešu valodā? Izlasi un iemācies kā pateikt Priecīgas Lieldienas vairāk nekā 70 valodās no visas pasaules. 😊 Afrikaans - … Turpināt lasīt Lieldienu novēlējumi un apsveikumi 70 dažādās valodās

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti! Lai gan igauņu valoda ir … Turpināt lasīt Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

Pārkaisi to ķūliķi ar mušķibātu, lai ir gārdāks! Ko par mums atklāj ēdienu nosaukumi?

Ķiļķeni, kluči, kļockas, ķūliķi, parpaliņas – tik dažādi Latvijā sauktas klimpas, liecina valodnieces, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieces BRIGITAS BUŠMANES pētījumi. Šie vārdi mūsdienās izloksnēs vēl ir dzirdēti, bet daudzi citi senāki ēdienu nosaukumi jau ir izzuduši. Ēdienu leksika ir saistījusi tautas garamantu vācējus jau 19. gadsimta beigās – piemēram, laikraksta “Dienas Lapa” pielikumiem … Turpināt lasīt Pārkaisi to ķūliķi ar mušķibātu, lai ir gārdāks! Ko par mums atklāj ēdienu nosaukumi?

Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām

Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu. „Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu … Turpināt lasīt Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām

Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem

Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda? “Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. … Turpināt lasīt Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem

Austris Grasis: Ar bērnu visur un vienmēr runāt tikai latviski

Braucot ar prāmi no Stokholmas, dzirdu, ka kāda mamma ar savu mazo bērnu runā zviedriski, diemžēl ne visai pareizā valodā. Un mirkli vēlāk, sev par brīnumu, klausos, ka ar kuģa apkalpi viņa runā skaidrā latviešu valodā... Lidmašīnā uz Vāciju, visbiežāk jau atkal māmiņa, ar draudzeni runā latviski, bet, tikko jārunā ar bērnu, vēršas pie viņa … Turpināt lasīt Austris Grasis: Ar bērnu visur un vienmēr runāt tikai latviski

Starptautiskajā dzimtās valodas dienā tiešsaistē varēs mācīties lībiešu valodu

Šogad Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21. februārī, ikviens aicināts apgūt lībiešu valodu, tiešraidē vērojot lībiešu valodas mācību stundu, medijus informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji. Lībiešu valodas mācību stundā ar Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta pētnieku, lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” bērnu un Salaspils jauktā kora “Lōja” dziedātāju palīdzību varēs gūt ieskatu lībiešu … Turpināt lasīt Starptautiskajā dzimtās valodas dienā tiešsaistē varēs mācīties lībiešu valodu

Tīkšķis, stāvdrāzis un citi: nākamnedēļ uzzināsim gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu

Noslēgusies aptauja “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”, ko jau septiņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS), portālu LA.lv informēja akcijas rīkotāju pārstāve Ieva Kolmane. Vineta Poriņa atklāj, ka Gada vārda kategorijā kā allaž iesūtīts daudz jaunvārdu ieteikumu. “Daļa ieteikti svešvārda tieša pārcēluma vietā, piemēram, … Turpināt lasīt Tīkšķis, stāvdrāzis un citi: nākamnedēļ uzzināsim gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu

Teicieni kā kulaks uz acs

Filologam Uldim Grīnbergam ventiņu teicienu talkā izdevies savākt vairāk nekā tūkstoti teicienu, kas raksturīgi mūsu puses ļaužu runā. Ventiņu gramatikas un vārdnīcas autors Uldis Grīnbergs aizgājušā gada pēdējos mēnešus veltīja ventiņu teicienu krāšanai un apkopošanai. Augustā viņš izsludināja ventiņu teicienu vākšanas talku, kurai atsaucās vairāki Ventspils un novada iedzīvotāji. Gada pēdējā darbdienā talkas iniciators Herberta … Turpināt lasīt Teicieni kā kulaks uz acs

Šogad visi 9. klašu skolēni noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā

Visi 9. klašu skolēni 2019./2020.mācību gadā noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos. Grozījumi valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību nosaka, ka 9. klašu skolēniem šajā mācību gadā eksāmenu, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos, gan materiāla valoda, gan arī eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda. … Turpināt lasīt Šogad visi 9. klašu skolēni noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā

Kuras valodas lieto Parlamentā?

ES ir 24 oficiālās valodas. 24 valodas nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs var izlasīt ES tiesību aktus, kas viņus ietekmē, un labāk izprast tos. Saziņā ar ES iestādēm, piemēram, iesniedzot lūgumrakstus vai pieprasot informāciju, eiropieši var izmantot jebkuru no oficiālajām valodām, tāpat kā sekot sekot līdzi debatēm Parlamentā tiešraidē internetā un klausīties tās savā valodā. Taču ir … Turpināt lasīt Kuras valodas lieto Parlamentā?

Vislabākais tulkotājs ir cilvēks

Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs? Tāds jautājums var rasties mūsdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkošanas roboti, izmantojot mašīntulkošanas metodes, no kurā  vispazīstamākā ir Google. Eksperti ir vienisprātis, ka tulkošanas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzīvi tulkotāji, vienmēr būs vajadzīga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkošanas roboti netiks līdz cilvēka intelekta spējām komunicēt citā valodā. … Turpināt lasīt Vislabākais tulkotājs ir cilvēks

Advente vai advents – kā pareizi?

Atkal tuvojas gada gaišākie svētki - Ziemassvētki, un četru nedēļu laika posmu pirms šī lielā notikuma mēs saucam par adventes laiku. Pamanāms, ka dažādos avotos adventes vārds tiek locīts gan vīriešu, gan sieviešu dzimtēs, rakstīts gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. Pēc pareizākās patiesības vaicājām valodas speciālistei. Lūk, skaidrojums no Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības … Turpināt lasīt Advente vai advents – kā pareizi?

Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi

Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, piemēram, astūriešu un basku Spānijā, lejasvācu Vācijā, greko Itālijā, frīzu Nīderlandē. Par savas valodas pastāvēšanu cīnās arī kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, kā arī latgalieši Latvijā. Mazāk lietotās valodas un kopienas, kas tās lieto, mūsdienu globalizācijas laikmetā … Turpināt lasīt Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi

Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni

Ja Latvijā doktora darbus obligāti izstrādātu angļu vai kādā citā svešvalodā, augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja, uzskata idejas atbalstītāji. Bet idejas pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrībā zināmu profesiju pārstāvji – parakstījuši vēstuli, ka šādām izmaiņām kategoriski iebilst. Vismaz divi eksperti doktora darba izvērtēšanā nozīmēs augstāku studiju kvalitāti un ātrāku … Turpināt lasīt Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni