Kategorija: Baltu valodas

Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

Komentēt

RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas LatvieÅ”u valodas attÄ«stÄ«bas kopa par 2020.gada vārdu ir izvēlējusies "sejautu", savukārt par gada nevārdu atzÄ«ts "vaibs". Kā preses konferencē informēja RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas pārstāvis UÄ£is Nastevičs, kategorijai "Gada vārds" tika iesÅ«tÄ«ti daudz jaunu vārdu, kādus iepriekÅ” konkursa rÄ«kotāji nebija saņēmuÅ”i.  Nastevičs norādÄ«ja, ka 2020.gada vārda finālisti bija "mājsēde", "kovidioti", "burbulis" un "sejauts". … Turpināt lasÄ«t Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

SaÄ«sinājumi valodā ā€“ modes lieta un viltus draugi?

Komentēt

SaÄ«sinājumi Ŕķietami atvieglo rakstÄ«Å”anu, taču apgrÅ«tina lasÄ«Å”anu ā€“ tie ir ērti rakstÄ«tājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arÄ« paaudžu atŔķirÄ«bas. Galvenais to izmantoÅ”anas iemesls ir nemitÄ«gā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saÄ«sinājumus dēvē par ā€œmodernā laikmeta steigas bērniemā€. Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot ā€œpldsā€ ā€œpaldiesā€ vietā, ā€œvnkā€ ā€œvienkārÅ”iā€ vietā vai … Turpināt lasÄ«t SaÄ«sinājumi valodā ā€“ modes lieta un viltus draugi?

Kā sagatavoties Online apmācÄ«bām

1 komentārs

Baltic Media valodu kursi online režīmā Å obrÄ«d visā pasaulē ir pārmaiņu laiks ā€“ cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgÅ«t jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācÄ«ties attālināti. Attālinātās mācÄ«bas ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esoŔās zināŔanas vai apgÅ«t pavisam jaunas. TieÅ”saistes kursi ir lÄ«dzÄ«gi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes … Turpināt lasÄ«t Kā sagatavoties Online apmācÄ«bām

Skolēnu attieksme pret latvieÅ”u valodu ir pozitÄ«va, taču ne pret tās apguvi

Komentēt

Skolēni nenoliedz latvieÅ”u valodas nozÄ«mi, taču skoloÅ”anās gaitā zaudē motivāciju, atklāj pētÄ«jums par attieksmi pret latvieÅ”u valodu mācÄ«bu procesā. Ir nepiecieÅ”ams to padarÄ«t mÅ«sdienÄ«gāku, secina speciālisti. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras (LVA) pētÄ«jums ā€œAttieksme pret latvieÅ”u valodu un tās mācÄ«bu procesuā€ tapis 2017.ā€“2020. gadā. Tā mērÄ·is ā€“ izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latvieÅ”u valodas mācÄ«bu procesu: … Turpināt lasÄ«t Skolēnu attieksme pret latvieÅ”u valodu ir pozitÄ«va, taču ne pret tās apguvi

LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvēsturiskais mantojums

Komentēt

LatvieÅ”u literārās valodas attÄ«stÄ«bas avots vienmēr ir bijuÅ”i reÄ£ionālie/teritoriālie latvieÅ”u valodas varianti. Runājot par latvieÅ”u valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgalieÅ”u rakstu valoda kā bÅ«tiska latgalieÅ”u identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultÅ«ras vērtÄ«ba. Valsts valodas likuma 3. pantā norādÄ«ts, ka valsts nodroÅ”ina latgalieÅ”u rakstu valodas kā vēsturiska latvieÅ”u valodas paveida saglabāŔanu, aizsardzÄ«bu un attÄ«stÄ«bu. Retāk … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvēsturiskais mantojums

Pasaules diktāts latvieÅ”u valodā Å”ogad nenotiks klātienē

Komentēt

Izvērtējot paÅ”reizējo epidemioloÄ£isko situāciju valstÄ«, nodibinājuma ā€œPasaules valodaā€ valde pieņēma lēmumu Å”ogad nerÄ«kot pasaules diktātu latvieÅ”u valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, CēsÄ«s, Jelgavā, JēkabpilÄ«, KuldÄ«gā, Liepājā, RÄ«gā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, VentspilÄ«), kā tas tika plānots iepriekÅ”. Visi interesenti Å”ogad diktātu varēs rakstÄ«t tieÅ”saistē, skatoties tieÅ”raidi no Gaismas pils, informēja organizatori. Sestdien, 2020. gada 7. novembrÄ«, … Turpināt lasÄ«t Pasaules diktāts latvieÅ”u valodā Å”ogad nenotiks klātienē

No Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei Eiropa runāja baltu valodās

Komentēt

Kas ir baltu valodas? Baltu valodas pieder indoeiropieÅ”u valodu saimes baltu-slāvu zaram. Baltu valodās runā balti, galvenokārt zonās, kas sniedzas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jÅ«ras Ziemeļeiropā. Baltu valodas iedala divās grupās: rietumbaltu un austrumbaltu (ar divām dzÄ«vajām valodām ā€” lietuvieÅ”u un latvieÅ”u). No Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei Eiropa runāja baltu valodās ArheoloÄ£iskie dati liecina, ka pirmajā gadu tÅ«kstotÄ« p.m.ē un m.ē. liela daļa Ziemeļaustrumeiropas ā€” aptuveni no Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei ā€” bija baltu valodās runājoÅ”a … Turpināt lasÄ«t No Maskavas lÄ«dz BerlÄ«nei Eiropa runāja baltu valodās

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināŔanām

Komentēt

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču sveÅ”valodu prasmes ā€“ augstas - Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtÄ“Å”anas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājuÅ”ajā nedēļā. No kopumā 27 OECD valstÄ«m un partnervalstÄ«m, kuru skolēni piedalÄ«jās OECD PISA 2018. gada pētÄ«juma globālās kompetences modulÄ«, … Turpināt lasÄ«t Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināŔanām

Kā stiprināt dzimto valodu paÅ”u zemē?

Komentēt

Baltic Media Valodu mācÄ«bu centrs Valsts prezidents Egils Levits RÄ«gas pilÄ« bija pulcējis vienkopus daudzas personas ā€“ gan valodniekus, literātus, mācÄ«bspēkus, gan arÄ« par valsts valodu atbildÄ«go institÅ«ciju pārstāvjus ā€“, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mÅ«su lingvistisko uzvedÄ«bu dažādās dzÄ«ves jomās. Atklājot diskusiju ā€œTēmturis ā€“ valsts valodaā€, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens … Turpināt lasÄ«t Kā stiprināt dzimto valodu paÅ”u zemē?

Kur legingi un koronavÄ«russ? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnÄ«cās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?

Komentēt

Pirms nieka 17 gadiem MÅ«sdienu latvieÅ”u valodas vārdnÄ«cas veidotāji saprata, ka laiks min uz papēžiem un vārdnÄ«cas saturs jāpārceļ uz elektronisko vidi. ā€œKaut gan gatava bija tikai sākuma daļa, nepiecieÅ”amÄ«ba pēc jaunajiem vārdiem bija tik liela, ka ilgāk vairs nevarējām gaidÄ«t,ā€ atceras vārdnÄ«cas ieceres autore un tolaik atbildÄ«gā redaktore leksikogrāfe Ieva Zuicena. Darbs, kas viņas … Turpināt lasÄ«t Kur legingi un koronavÄ«russ? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnÄ«cās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?

Ko par latvieÅ”iem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru

Komentēt

Attēls: Baltic Media Valodu mācÄ«bu centrs Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zÄ«mes. Kad pilsēta pierasta un pazÄ«stama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozÄ«mē, ka zÄ«mju nav. FiloloÄ£ijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. Ā­POÅ EIKO) zÄ«mes pamana, apkopo un analizē. Solvitas Berras pēcdoktorantÅ«ras pētÄ«jumam dots garÅ” un laja acÄ«m diezgan sarežģīts nosaukums: … Turpināt lasÄ«t Ko par latvieÅ”iem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru

New Tool to Assist in Transliteration of Foreign Personal Names in Latvian

Komentēt

Language experts at the Latvian Language Agency provide daily consultations over the phone and in person on questions related to correctĀ  transliteration of foreign language personal names into Latvian language. Now there is a convenient online tool to check correct options for transliteration of foreign personal names ā€“ Latvian Language Agency has launched a special … Turpināt lasÄ«t New Tool to Assist in Transliteration of Foreign Personal Names in Latvian

JÅ«dži, ÄŖnisis un Gundžidža. LatvieÅ”u nedienas ar vārdu atveidoÅ”anu Lielbritānijā

Komentēt

Angļu valodādaži rakstÄ«tie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latvieÅ”u valodā, piemēram, ā€œiā€ lasa kā ā€œaiā€, ā€œcā€ bÅ«s ā€œkā€, ā€œjā€™ - ā€œdžeiā€.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latvieÅ”u vārdu rakstÄ«Å”anas un burtoÅ”anas. LatvieÅ”i Apvienotajā Karalistē jau samierinājuÅ”ies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arÄ« tādām, ko neatpazÄ«st, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi. Anglijā … Turpināt lasÄ«t JÅ«dži, ÄŖnisis un Gundžidža. LatvieÅ”u nedienas ar vārdu atveidoÅ”anu Lielbritānijā

Valodas likumi, kuri bÅ«tu jāzina visiem latvieÅ”iem jeb biežāk pieļautās kļūdas latvieÅ”u valodā

Komentēt

Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latvieÅ”u valodā? SaikļaĀ ā€œkaā€Ā un apstākļa vārdaĀ ā€œkadā€Ā nepareiza lietoÅ”ana ā€“ apstākļa vārds ā€œkadā€, ievadot palÄ«gteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis ā€œkaā€ nekad neievada laika apstākļa palÄ«gteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.). ā€œTā kāā€Ā ir cēloņa saiklis, Ŕā saikļa vietā nedrÄ«kst lietot neliterāro ā€œpar cikā€ … Turpināt lasÄ«t Valodas likumi, kuri bÅ«tu jāzina visiem latvieÅ”iem jeb biežāk pieļautās kļūdas latvieÅ”u valodā

Midsummer Holidays Are Important In Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania

Komentēt

In the Baltics -Ā  Estonia,Ā Latvia,Ā LithuaniaĀ andĀ QuebecĀ (Canada), the traditional Midsummer day, June 24, is aĀ public holiday. So it was formerly also inĀ SwedenĀ andĀ Finland, but in these countries it was, in the 1950s, moved to the Friday and Saturday between June 19 and June 26, respectively. European midsummer-related holidays, traditions, and celebrations are pre-Christian in origin.Ā They are particularly important … Turpināt lasÄ«t Midsummer Holidays Are Important In Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania

Atklātā vēstule pret grozÄ«jumiem Augstskolu likumā

Komentēt

Saskaņā ar paÅ”laik plaÅ”i apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozÄ«jumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolāsĀ  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latvieÅ”u valoduĀ  (17. panta 8. punkts: ā€œAugstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepiecieÅ”ams viņa profesionālo pienākumu pildÄ«Å”anai, … Turpināt lasÄ«t Atklātā vēstule pret grozÄ«jumiem Augstskolu likumā