Jaunas valodas apguve var sniegt gandarījuma pilnu pieredzi, taču tā nav bez grūtībām. Neatkarīgi no tā, vai jums ir grūtības ar gramatikas noteikumiem, vārdu krājuma bagātināšanu vai pārliecību runāt, valodas apguve var būt izaicinošs process. Tomēr, izmantojot pareizo domāšanas veidu un stratēģijas, jūs varat pārvarēt šos izaicinājumus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Šajā … Turpināt lasīt Kā pārvarēt valodas apguves izaicinājumus: Padomi un stratēģijas
Birka: valodu zināšanas
Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi
Valodu apguve tiešsaistē kļūst arvien populārāka, jo tā ir ērta un elastīga. Tomēr ir gan plusi, gan mīnusi, kas jāņem vērā, pirms sākt mācīties. Šajā rakstā mēs aplūkosim valodu mācīšanās tiešsaistē priekšrocības un trūkumus. Priekšrocības: Ērtība: Valodu mācīšanās tiešsaistē ir ērta, jo jūs varat mācīties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Jums nav jādodas uz … Turpināt lasīt Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi
Gramatikas izpratnes priekšrocības valodu apguvē
Vai vēlaties uzlabot savas komunikācijas prasmes svešvalodā? Ja jā, tad gramatikas apguve ir ļoti svarīga. Gramatika ir valodas pamats, un laba gramatikas noteikumu izpratne var ievērojami uzlabot jūsu valodas mācīšanās pieredzi. Šajā bloga ierakstā mēs apspriedīsim, kāpēc gramatikas apguve ir tik svarīga valodu apguvē un kādas priekšrocības gūsiet, pievēršot uzmanību gramatikas jautājumiem. Uzlabota saziņa Galvenais … Turpināt lasīt Gramatikas izpratnes priekšrocības valodu apguvē
Cik ātri iespējams apgūt svešvalodu?
Valodu mācību centrs Baltic Media bieži saņem jautājumus par to, cik ātri iespējams apgūt valodu, tāpēc nolēmām paskaidrot sīkāk šajā rakstā. Uzreiz jāatzīst, ka vienotas atbildes uz šo jautājumu nav, it īpaši, ja runājam par individuālām apmācībām. Valodu apguvē iesaistīti gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, kas ietekmē valodas apguves procesu un ātrumu. Atbilde uz šo … Turpināt lasīt Cik ātri iespējams apgūt svešvalodu?
Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»
Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā "Latviešu valodas gramatika". Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota … Turpināt lasīt Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»
Exploring the Role of Artificial Intelligence in Language Training
The use of artificial intelligence (AI) in language training has become increasingly popular in recent years. AI-powered language learning platforms and tools are being used by individuals and institutions alike to improve language proficiency and provide personalized language instruction. One of the key benefits of using AI in language training is the ability to provide … Turpināt lasīt Exploring the Role of Artificial Intelligence in Language Training
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts … Turpināt lasīt Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās
Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā. Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu … Turpināt lasīt Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās
Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka
Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasīt Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka
VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos
Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē", kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš. VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes … Turpināt lasīt VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos
Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas
Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015" secinājusi Latviešu valodas aģentūra. Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus. Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas … Turpināt lasīt Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas
Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā
Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasīt Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā
Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš
Bagāta ir ne vien latviešu ēdienkarte, bet arī valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. Latviešu frazeoloģismiem radoši vietnē Facebook piegājis lietotājs Mārtiņš, kurš izveidojis humoristisku latviešu valodas frazeoloģismu ēdienkarti. Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādīta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arī īpašu ēdienu bērniem. Frazeoloģisms ir leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, … Turpināt lasīt Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš
Izdota latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece
Piektdien, 3. jūnijā, svinīgi atvērta latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidošana bija labdarības projekts, ābeces bērniem būs iegūstamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kuras caur dažādām labdarības organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācīties latviešu alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācīties savas valodas ābeci, alfabētu un arī Latvijas, … Turpināt lasīt Izdota latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece
‘Sociālo tīklu valoda’ iespiežas jauniešu ikdienas saziņā
Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com Sociālie tīkli iespaido ne tikai mūsu ikdienu, bet arī valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitīva ziņa. "Šobrīd mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekšmeta, parādības vai īpašības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski," stāsta Rīgas 64.vidusskolas latviešu valodas … Turpināt lasīt ‘Sociālo tīklu valoda’ iespiežas jauniešu ikdienas saziņā
Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?
Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā … Turpināt lasīt Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?
