PÄdÄjos gados vÄrds "toksisks" ir kļuvis ļoti populÄrs, bet tas latvieÅ”u valodÄ ienÄcis salÄ«dzinoÅ”i nesen? SÄkotnÄji Å”is termins latvieÅ”u valodÄ parÄdÄ«jÄs 21. gadsimta pirmajÄ lielajÄ ekonomiskajÄ krÄ«zÄ, kad tika lietots izteiciens "toksiskie aktÄ«vi". TaÄu laika gaitÄ tÄ nozÄ«me ir ievÄrojami paplaÅ”inÄjusies.
Birka: Valodniecība
Ā«Balsu talkÄĀ» mÄcÄ«s tehnoloÄ£ijÄm runÄt latviski
Vai esat mÄÄ£inÄjuÅ”iĀ "Youtube" latviskiem videoklipiem uzlikt latvieÅ”u subtitrus? Vai arÄ« dot balss komandas latviski tÄlrunim, "gudrajai mÄjai", robotam putekļsÅ«cÄjam, virtuÄlajiem asistentiem vai vÄl kÄdai viedajai tehnoloÄ£ijai? Bieži vien tas gluži vienkÄrÅ”i nestrÄdÄ vai arÄ« rezultÄts ir kļūdains.Ā Tas tÄdÄļ, ka viedÄs tehnoloÄ£ijas latvieÅ”u valodu lielÄkoties neatpazÄ«st. TaÄu tagad ikvienam no mums ir iespÄja piedalÄ«ties projektÄ, … TurpinÄt lasÄ«t Ā«Balsu talkÄĀ» mÄcÄ«s tehnoloÄ£ijÄm runÄt latviski
Valodnieks: No jaunvÄrdiem, ko darina jaunieÅ”i, 96% ir anglismi, tikai 2% ā rusismi
PÄrliecinoÅ”i lielÄkÄ daļa jaunvÄrdu, ko darina jaunieÅ”i, ir aizgÅ«ti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvÄrdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidÄ«jumÄ "KÄ labÄk dzÄ«vot" norÄdÄ«ja valodnieks Andrejs Veisbergs. TikmÄr paÅ”i jaunieÅ”i, vÄrtÄjot digitÄlÄ satura veidotÄju valodu, atzÄ«st ā anglismus izmantot vajadzÄtu mazÄk, stÄstÄ«ja valodniece Dite Liepa. NoslÄgusies akcija jaunieÅ”iemĀ "Valodas pingpongs".Ā TÄs dalÄ«bniekus mudinÄja … TurpinÄt lasÄ«t Valodnieks: No jaunvÄrdiem, ko darina jaunieÅ”i, 96% ir anglismi, tikai 2% ā rusismi
Gada vÄrds, nevÄrds un spÄrnotais teiciens 2022
Aptauju jau divdesmito gadu rÄ«ko RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas LatvieÅ”u valodas attÄ«stÄ«bas kopa sadarbÄ«bÄ ar Latvijas Rakstnieku savienÄ«bu. Pirmie pieteikumi ienÄca jau 2022. gada janvÄrÄ«, kad tikko bija noslÄgusies iepriekÅ”ÄjÄ gada aptauja. PriecÄ kandidÄtu iesÅ«tÄ«tÄju ik gadu pieaugoÅ”Ä atsaucÄ«ba! PateicÄ«bÄ par ieguldÄ«jumu latvieÅ”u valodniecÄ«bÄ, pieminam gan 18. janvÄrÄ« aizvadÄ«to valodnieka KÄrļa MÄ«lenbaha 170., un 22. februÄrÄ« … TurpinÄt lasÄ«t Gada vÄrds, nevÄrds un spÄrnotais teiciens 2022
PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»
PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma klajÄ nÄk jauna akadÄmiskÄ "LatvieÅ”u valodas gramatika". Latvijas UniversitÄtes (LU) LatvieÅ”u valodas institÅ«ta izdevuma atvÄrÅ”ana notiks akadÄmiÄ·a JÄÅa EndzelÄ«na 141.dzimÅ”anas dienas atceres konferences āValoda mÅ«sdienÄs, mÅ«sdienÄ«gums valodÄā laikÄ ceturtdien, 20.februÄrÄ«, plkst.Ā 16 RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas nama BaltajÄ zÄlÄ TÄ kÄ ir pagÄjuÅ”i vairÄk nekÄ 50 gadi kopÅ” LatvijÄ tika izdota … TurpinÄt lasÄ«t PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»
Valodas prakse: vÄrojumi un ieteikumi Nr. 17
PopulÄrzinÄtniskÄ rakstu krÄjuma 17. laidiens lasÄ«tÄjiem sniedz gan jaunas zinÄÅ”anas, gan vielu pÄrdomÄm par valodu. KopumÄ krÄjumÄ ievietoti 13 populÄrzinÄtniski raksti par aktuÄliem jautÄjumiem latvieÅ”u valodas praksÄ. PirmajÄ krÄjuma sadaÄ¼Ä rodami raksti, kas veltÄ«ti valodas politikas institÅ«ciju darbÄ«bai aizvadÄ«tajÄs desmitgadÄs: Andrejs Veisbergs aplÅ«kojis Valsts valodas komisijas dibinÄÅ”anu un tÄs darbÄ«bu, bet MÄris BaltiÅÅ” aprakstÄ«jis Valsts … TurpinÄt lasÄ«t Valodas prakse: vÄrojumi un ieteikumi Nr. 17
Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jÄkļūst par valstisku prioritÄti visÄs dzÄ«ves jomÄs
RÄ«gas pilÄ« pirmdien notika Valsts valodas dienai veltÄ«ta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolÄ un zinÄtnÄ", kurÄ Valsts prezidents Egils Levits aicinÄja uz domapmaiÅu par latvieÅ”u valodas vietu un lomu nÄkotnes Latvijas augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ pasaules kontekstÄ. Levits pauda viedokli, ka nÄkamajÄ koalÄ«cijas lÄ«gumÄ latvieÅ”u valoda ir jÄnosaka kÄ konkrÄta atbildÄ«bas sfÄra, kas varÄtu … TurpinÄt lasÄ«t Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jÄkļūst par valstisku prioritÄti visÄs dzÄ«ves jomÄs
Valodnieki: KarÅ” ietekmÄjis latvieÅ”u valodas lietojumu ā tÄ kļuvusi rupjÄka
Lai gan publiski biežÄk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arÄ« dažÄdi globÄlie notikumi, Covid-19 pandÄmija un karÅ” UkrainÄ ietekmÄ latvieÅ”u valodu, Latvijas Radio raidÄ«jumÄ "KÄ labÄk dzÄ«vot" norÄdÄ«ja filoloÄ£ijas doktore, valodniece Dite Liepa. KopÅ” Krievijas iebrukuma savÄ kaimiÅvalstÄ« arvien vairÄk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arÄ« rupjÄka, tajÄ ienÄk militÄri termini. Latvijas UniversitÄtes profesors, … TurpinÄt lasÄ«t Valodnieki: KarÅ” ietekmÄjis latvieÅ”u valodas lietojumu ā tÄ kļuvusi rupjÄka
VVC konkursÄ vÄrtÄs latvieÅ”u valodu presÄ un interneta medijos
Valsts valodas centrsĀ (VVC) septÄ«to gadu pÄc kÄrtas izsludina akciju "LatvieÅ”u valodas kvalitÄte periodiskajÄ presÄ", kurÄ noteiks, izvÄrtÄs un apbalvos periodiskÄs preses izdevumus un interneta ziÅu portÄlus, kuros lietota kvalitatÄ«va latvieÅ”u valoda, informÄja VVC TerminoloÄ£ijas un tiesÄ«bu aktu tulkoÅ”anas departamenta vadÄ«tÄjs Arturs KrastiÅÅ”. VVC arÄ« sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziÅu portÄlu kvalitÄtes … TurpinÄt lasÄ«t VVC konkursÄ vÄrtÄs latvieÅ”u valodu presÄ un interneta medijos
Ā«VieglÄ valodaĀ» – vienkÄrÅ”i par dažkÄrt sarežģīto
SveÅ”vÄrdi un birokrÄtiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kÄdÄļ daudziem no mums paslÄ«d garÄm svarÄ«gas un, iespÄjams, ļoti noderÄ«gas ziÅas. TÄdÄļ pasaulÄ jau vairÄk nekÄ 40 gadus pazÄ«st terminu āvieglÄ valodaā ā tas ir Ä«paÅ”s veids, kÄ pasniegt informÄciju, lai tÄ bÅ«tu vieglÄk saprotama arÄ« cilvÄkiem, kuriem ir grÅ«tÄ«bas ar valodas uztveri. Latvijas CilvÄku … TurpinÄt lasÄ«t Ā«VieglÄ valodaĀ» – vienkÄrÅ”i par dažkÄrt sarežģīto
LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvÄsturiskais mantojums
LatvieÅ”u literÄrÄs valodas attÄ«stÄ«bas avots vienmÄr ir bijuÅ”i reÄ£ionÄlie/teritoriÄlie latvieÅ”u valodas varianti. RunÄjot par latvieÅ”u valodas vÄsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minÄta latgalieÅ”u rakstu valoda kÄ bÅ«tiska latgalieÅ”u identitÄtes apziÅas daļa un neatÅemama Latvijas kultÅ«ras vÄrtÄ«ba. Valsts valodas likuma 3. pantÄ norÄdÄ«ts, ka valsts nodroÅ”ina latgalieÅ”u rakstu valodas kÄ vÄsturiska latvieÅ”u valodas paveida saglabÄÅ”anu, aizsardzÄ«bu un attÄ«stÄ«bu. RetÄk … TurpinÄt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvÄsturiskais mantojums
Ko darÄ«t ar valodas grabažiem? Karstie strÄ«di par sveÅ”vÄrdiem
KarstÄkos strÄ«dus un pat pretÄju nostÄju par latvieÅ”u valodas tÄ«rÄ«bu visos laikos izraisÄ«juÅ”i sveÅ”vÄrdi. Liekus ienÄcÄjus no citÄm valodÄm par grabažiem nosaucis viens no nacionÄlÄs valodniecÄ«bas pamatlicÄjiem, jaunlatvietis Juris AlunÄns. Cik piesÄrÅota ar sveÅ”vÄrdiem ir mÅ«sdienu latvieÅ”u valoda? āAtmetÄ«sim liekus sveÅ”iniekus ā runÄjot un rakstot, visur tur, kur mums paÅ”iem zelta graudiÅi,ā aicinÄja J. AlunÄns. … TurpinÄt lasÄ«t Ko darÄ«t ar valodas grabažiem? Karstie strÄ«di par sveÅ”vÄrdiem
Teicieni kÄ kulaks uz acs
Filologam Uldim GrÄ«nbergam ventiÅu teicienu talkÄ izdevies savÄkt vairÄk nekÄ tÅ«kstoti teicienu, kas raksturÄ«gi mÅ«su puses ļaužu runÄ. VentiÅu gramatikas un vÄrdnÄ«cas autors Uldis GrÄ«nbergs aizgÄjuÅ”Ä gada pÄdÄjos mÄneÅ”us veltÄ«ja ventiÅu teicienu krÄÅ”anai un apkopoÅ”anai. AugustÄ viÅÅ” izsludinÄja ventiÅu teicienu vÄkÅ”anas talku, kurai atsaucÄs vairÄki Ventspils un novada iedzÄ«votÄji. Gada pÄdÄjÄ darbdienÄ talkas iniciators Herberta … TurpinÄt lasÄ«t Teicieni kÄ kulaks uz acs
Å tata tulkotÄjs ā praktikants | Vakance | #teirdarbs
Pievienojies mÅ«su draudzÄ«gai komandai! Te ir darbs: valodu pakalpojumu uzÅÄmums - tulkoÅ”anas birojs Baltic Media aicina darbÄ praktikantu - tulkotÄju uz pilnu slodzi. APRAKSTS PiedÄvÄjam iespÄju pievienoties tulkoÅ”anas aÄ£entÅ«ras āBaltic Mediaā komandai un savas augstskolÄ gÅ«tÄs zinÄÅ”anas pielietot praksÄ. Ja esi filoloÄ£ijas vai tulkoÅ”anas programmas students un vÄlies 1-3 mÄneÅ”u prakses ietvaros iegÅ«t pieredzi rakstiskajÄ … TurpinÄt lasÄ«t Å tata tulkotÄjs ā praktikants | Vakance | #teirdarbs
LatvieŔu terminoloģija simts gados
Autors: Vizma BoļŔe, Baltic Media valdes locekle, piegÄdÄtÄju un kvalitÄtes vadÄ«tÄja 2019.gada 3.Ā oktobrÄ« Latvijas NacionÄlÄs bibliotÄkas telpÄs norisinÄjÄs zinÄtniskÄ konference āLatvieÅ”u terminoloÄ£ija simts gadosā, kurÄ piedalÄ«jÄs arÄ« valodu pakalpojumu uzÅÄmuma āBaltic Mediaā pÄrstÄvji, lai paplaÅ”inÄtu savu redzes loku latvieÅ”u valodas terminoloÄ£ijas attÄ«stÄ«bas jautÄjumos un uzzinÄtu par aktuÄlajÄm problÄmÄm terminu pÄrnesÄ. Konference tika rÄ«kota par godu … TurpinÄt lasÄ«t LatvieÅ”u terminoloÄ£ija simts gados
IzplatÄ«ts mÄ«ts ā vispirms apgÅ«t dzimto valodu, tikai tad citas
Photo byĀ NeONBRANDĀ onĀ Unsplash CilvÄkam pieaugot, spÄjas apgÅ«t sveÅ”valodas pakÄpeniski samazinÄs. TÄpat virkne pÄtÄ«jumu liecina, ka, apgÅ«stot vairÄkas sveÅ”valodas, tiek sekmÄta kognitÄ«vÄs domÄÅ”anas attÄ«stÄ«ba. Nesen plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļus pÄrÅ”alca ziÅa, ka izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄs, kurÄs bÄrni padziļinÄti apgÅ«st, piemÄram, mÅ«ziku, mÄkslu vai sveÅ”valodas, tam finansÄjumu no valsts vairs nesaÅems, tÄdÄjÄdi visas skolas savÄ ziÅÄ vienÄdojot. SaÅ”utumu pauda gan vecÄki, … TurpinÄt lasÄ«t IzplatÄ«ts mÄ«ts ā vispirms apgÅ«t dzimto valodu, tikai tad citas
