Pēdējos gados vārds "toksisks" ir kļuvis ļoti populārs, bet tas latviešu valodā ienācis salīdzinoši nesen? Sākotnēji šis termins latviešu valodā parādījās 21. gadsimta pirmajā lielajā ekonomiskajā krīzē, kad tika lietots izteiciens "toksiskie aktīvi". Taču laika gaitā tā nozīme ir ievērojami paplašinājusies.
Vai esat mēģinājuši "Youtube" latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, "gudrajai mājai", robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, … Turpināt lasīt «Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski
Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa. Noslēgusies akcija jauniešiem "Valodas pingpongs". Tās dalībniekus mudināja … Turpināt lasīt Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi
Aptauju jau divdesmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2022. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22. februārī … Turpināt lasīt Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022
Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā "Latviešu valodas gramatika". Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota … Turpināt lasīt Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»
Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts … Turpināt lasīt Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā. Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu … Turpināt lasīt Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās
Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasīt Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka
Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē", kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš. VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes … Turpināt lasīt VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos
Svešvārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslīd garām svarīgas un, iespējams, ļoti noderīgas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu „vieglā valoda” – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri. Latvijas Cilvēku … Turpināt lasīt «Vieglā valoda» – vienkārši par dažkārt sarežģīto
Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība. Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Retāk … Turpināt lasīt Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums
Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda? “Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. … Turpināt lasīt Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem
Filologam Uldim Grīnbergam ventiņu teicienu talkā izdevies savākt vairāk nekā tūkstoti teicienu, kas raksturīgi mūsu puses ļaužu runā. Ventiņu gramatikas un vārdnīcas autors Uldis Grīnbergs aizgājušā gada pēdējos mēnešus veltīja ventiņu teicienu krāšanai un apkopošanai. Augustā viņš izsludināja ventiņu teicienu vākšanas talku, kurai atsaucās vairāki Ventspils un novada iedzīvotāji. Gada pēdējā darbdienā talkas iniciators Herberta … Turpināt lasīt Teicieni kā kulaks uz acs
Pievienojies mūsu draudzīgai komandai! Te ir darbs: valodu pakalpojumu uzņēmums - tulkošanas birojs Baltic Media aicina darbā praktikantu - tulkotāju uz pilnu slodzi. APRAKSTS Piedāvājam iespēju pievienoties tulkošanas aģentūras “Baltic Media” komandai un savas augstskolā gūtās zināšanas pielietot praksē. Ja esi filoloģijas vai tulkošanas programmas students un vēlies 1-3 mēnešu prakses ietvaros iegūt pieredzi rakstiskajā … Turpināt lasīt Štata tulkotājs – praktikants | Vakance | #teirdarbs
Autors: Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja 2019.gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā piedalījās arī valodu pakalpojumu uzņēmuma “Baltic Media” pārstāvji, lai paplašinātu savu redzes loku latviešu valodas terminoloģijas attīstības jautājumos un uzzinātu par aktuālajām problēmām terminu pārnesē. Konference tika rīkota par godu … Turpināt lasīt Latviešu terminoloģija simts gados
Photo by NeONBRAND on Unsplash Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, … Turpināt lasīt Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas
Valodu kursi 🌍 Tulkošanas pakalpojumi 