Birka: Valodas

Pasaules diktāta latvieÅ”u valodā tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris

Komentēt

Å ogad pasaules diktāts latvieÅ”u valodā norisināsies Valsts valodas dienā ā€“ sestdienā, 15.Ā oktobrÄ«, pulkstenĀ 12.20. Pasaules diktāts latvieÅ”u valodā noritēs jau astoto reizi, un Å”ogad tekstu diktātam radÄ«jis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to RÄ«gā ā€“ Gaismas pilÄ« ā€“ diktēs talantÄ«gais Jaunā RÄ«gas teātra režisors un aktieris Gerds LapoÅ”ka, informēja organizatori. Å ogad, tāpat kā iepriekŔējos gados, … Turpināt lasÄ«t Pasaules diktāta latvieÅ”u valodā tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris

VVC konkursā vērtēs latvieÅ”u valodu presē un interneta medijos

Komentēt

Valsts valodas centrsĀ (VVC) septÄ«to gadu pēc kārtas izsludina akciju "LatvieÅ”u valodas kvalitāte periodiskajā presē", kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatÄ«va latvieÅ”u valoda, informēja VVC TerminoloÄ£ijas un tiesÄ«bu aktu tulkoÅ”anas departamenta vadÄ«tājs Arturs KrastiņŔ. VVC arÄ« sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes … Turpināt lasÄ«t VVC konkursā vērtēs latvieÅ”u valodu presē un interneta medijos

Ā«Vieglā valodaĀ» – vienkārÅ”i par dažkārt sarežģīto

Komentēt

SveÅ”vārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslÄ«d garām svarÄ«gas un, iespējams, ļoti noderÄ«gas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazÄ«st terminu ā€žvieglā valodaā€ ā€“ tas ir Ä«paÅ”s veids, kā pasniegt informāciju, lai tā bÅ«tu vieglāk saprotama arÄ« cilvēkiem, kuriem ir grÅ«tÄ«bas ar valodas uztveri. Latvijas Cilvēku … Turpināt lasÄ«t Ā«Vieglā valodaĀ» – vienkārÅ”i par dažkārt sarežģīto

Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā€“ pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Komentēt

Ikvienas tautas identitātes bÅ«tiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrÄ«bas vai vismaz tās apzinÄ«gākās daļas uzmanÄ«bas lokā, Ä«paÅ”i nacionālās atdzimÅ”anas, valsts veidoÅ”anās un stabilizÄ“Å”anās periodā, kā arÄ« dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultÅ«ras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasÄ«t Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā€“ pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Å odien ēdienkartē frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nēm un knapsieriņŔ

Komentēt

Bagāta ir ne vien latvieÅ”u ēdienkarte, bet arÄ« valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. LatvieÅ”u frazeoloÄ£ismiemĀ radoÅ”i vietnē Facebook piegājis lietotājs MārtiņŔ, kurÅ” izveidojis humoristisku latvieÅ”u valodas frazeoloÄ£ismu ēdienkarti.Ā  Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādÄ«ta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arÄ« Ä«paÅ”u ēdienu bērniem. FrazeoloÄ£isms irĀ leksiski nedalāms, sastāva un struktÅ«ras ziņā relatÄ«vi stabils, … Turpināt lasÄ«t Å odien ēdienkartē frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nēm un knapsieriņŔ

Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Komentēt

Piektdien, 3. jÅ«nijā, svinÄ«gi atvērta latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, ābeces bērniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kurasĀ caur dažādām labdarÄ«bas organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācÄ«ties latvieÅ”u alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācÄ«ties savas valodas ābeci, alfabētu un arÄ« Latvijas, … Turpināt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Komentēt

Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com Sociālie tÄ«kli iespaido ne tikai mÅ«su ikdienu, bet arÄ« valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitÄ«va ziņa. "Å obrÄ«d mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekÅ”meta, parādÄ«bas vai Ä«paŔības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski," stāsta RÄ«gas 64.vidusskolas latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t ‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Komentēt

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis MÄ«lenbahs mācÄ«jās Tērbatas Universitātē, iegÅ«stot klasiskā filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viņŔ nostrādāja par skolotāju ā€“ sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk RÄ«gā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881.Ā gadā, sākotnēji viņŔ bija vairāk pazÄ«stams kā literatÅ«rzinātnieks un tulkotājs ā€“ viņa tulkojumā … Turpināt lasÄ«t Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Kāpēc ārzemniekiem grÅ«ti izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus. Skaidro valodnieks

Komentēt

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grÅ«tÄ«bas izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus ā€“ Ä·, Ä£, ļ, ņ, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ stāstÄ«ja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Komentēt

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augÅ”upejoŔās intonācijas, taču latvieÅ”u valodai neraksturÄ«gais runas veids ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba, kas tikai raksturo laiku, kādā dzÄ«vojam, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ norādÄ«ja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādÄ«ja Veisbergs. ā€œNevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa ā€“ turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Komentēt

Valsts valodas centra (VVC) LatvieÅ”u valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latvieÅ”u valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latvieÅ”u valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ä»viva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris TimuÅ”ka. TimuÅ”ka uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti lÄ«dzÅ”inējie nosaukumi, kad tam ir … Turpināt lasÄ«t Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa ā€“ turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Komentēt

Latvijas Universitātes LatvieÅ”u valodas institÅ«ts sadarbÄ«bā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalÄ«ties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarÅ«pētu skaistu tautas dāvanu Jāņa EndzelÄ«na 150. dzimÅ”anas dienai. Jāņa EndzelÄ«na devumu valodu daudzveidÄ«bas veicināŔanā ir novērtējis arÄ« UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arÄ« latvieÅ”u valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

Komentēt

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozÄ«mē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas lÄ«dz otrai var bÅ«tiski atŔķirties, jo to Ŕķērso trÄ«s dialekti, kur valoda atŔķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos. Rakstos neapzÄ«mēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādÄ«ba ir intonācija. Vienas no noturÄ«gākajām dialektu Ä«patnÄ«bām saistāmas tieÅ”i … Turpināt lasÄ«t Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

4 iemesli apgÅ«t jaunu sveÅ”valodu

1 komentārs

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekÅ”rocÄ«bas. Piemēram, valodu zināŔanas ne tikai atvieglo ceļoÅ”anu, bet arÄ« palÄ«dzĀ attÄ«stÄ«t prāta spējasĀ jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināŔanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi Å”o rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve! Uzlabojas smadzeņu darbÄ«ba SveÅ”valoda - tā … Turpināt lasÄ«t 4 iemesli apgÅ«t jaunu sveÅ”valodu

Vai emocijzÄ«mes uzvarēs vārdus? Valodas nozÄ«me digitālajā laikmetā

Komentēt

MÅ«sdienu tehnoloÄ£ijas ir bÅ«tiski mainÄ«juÅ”as veidu, kā strādājam, mijiedarbojamies un sazināmies, raksta valodniece Aiga Veckalne. Digitālie mediji kļuvuÅ”i tik svarÄ«gi, ka ir radies pat jauns valodas paveids ā€” Ā«digilektsĀ». Tā spilgtākās iezÄ«mes ir tÄ«meklÄ« raduÅ”ies jaunvārdi un emocijzÄ«mes. Digilekta attÄ«stÄ«ba un ietekme uz mutvārdu saziņu var palÄ«dzēt mazināt ierobežojumus un psiholoÄ£isko atsveÅ”inātÄ«bu, ko sabiedrÄ«bā savulaik … Turpināt lasÄ«t Vai emocijzÄ«mes uzvarēs vārdus? Valodas nozÄ«me digitālajā laikmetā

Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodām

Komentēt

Lai gan valodu skaits nemitÄ«gi mainās, izrādās, pasaulē Å”obrÄ«d tiek lietoti vairāk nekā septiņi tÅ«kstoÅ”i dažādu valodu, bet, ja iemācÄ«sieties 23 sveÅ”valodas, ar to bÅ«s pietiekami, lai spētu sazināties ar pusi mÅ«su planētas iedzÄ«votāju. Kura ir oficiālā gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zināmām lielvalstÄ«m nav savas oficiālās valodas un kuru no visām valodām ir … Turpināt lasÄ«t Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodām