MÅ«sdienu tehnoloÄ£ijas ir bÅ«tiski mainÄ«juÅ”as veidu, kÄ strÄdÄjam, mijiedarbojamies un sazinÄmies, raksta valodniece Aiga Veckalne. DigitÄlie mediji kļuvuÅ”i tik svarÄ«gi, ka ir radies pat jauns valodas paveids ā Ā«digilektsĀ». TÄ spilgtÄkÄs iezÄ«mes ir tÄ«meklÄ« raduÅ”ies jaunvÄrdi un emocijzÄ«mes. Digilekta attÄ«stÄ«ba un ietekme uz mutvÄrdu saziÅu var palÄ«dzÄt mazinÄt ierobežojumus un psiholoÄ£isko atsveÅ”inÄtÄ«bu, ko sabiedrÄ«bÄ savulaik … TurpinÄt lasÄ«t Vai emocijzÄ«mes uzvarÄs vÄrdus? Valodas nozÄ«me digitÄlajÄ laikmetÄ
Birka: valodas prasmes
Vidusskolas beidzÄju latvieÅ”u valodas prasmes dramatiski krÄ«tas
LatvijÄ vidusskolas beidzÄjuĀ latvieÅ”u valodas prasmes dramatiski krÄ«tas. Å Ädu viedokli Latvijas Radio raidÄ«jumÄ "KrustpunktÄ" paudaĀ Latvijas UniversitÄtes (LU) profesors, politologsĀ JÄnis Ikstens. RunÄjot par valsts valodas politiku un latvieÅ”u valodas prasmi starp minoritÄtÄm, LU pasniedzÄjs Ikstens sacÄ«ja, ka problÄma ir ne tikai sliktÄs latvieÅ”u valodas prasmes krievvalodÄ«go vidÅ«, bet arÄ« vidusskolÄnuĀ latvieÅ”u valsts valodas zinÄÅ”anas, kas bÅ«tiski pasliktinÄjuÅ”Äs. Un … TurpinÄt lasÄ«t Vidusskolas beidzÄju latvieÅ”u valodas prasmes dramatiski krÄ«tas
PotenciÄlo darbinieku valodu zinÄÅ”anas nereti ir zemÄkas par darba tirgus prasÄ«bÄm
LatvijÄ darba tirgÅ« lÄ«dzÄs latvieÅ”u, krievu un angļu valodÄm aizvien biežÄk uzÅÄmumi no potenciÄlajiem darbiniekiem vÄlas sagaidÄ«t skandinÄvu valodu zinÄÅ”anas. Eksperti atzÄ«st, ka kopumÄ attiecÄ«bÄ uz valodu zinÄÅ”anÄm uzÅÄmumu prasÄ«bas nereti pÄrsniedz potenciÄlo darbinieku prasmes, bet situÄcija lÄnÄm uzlabojas, vismaz attiecÄ«bÄ uz angļu valodu. āPamatÄ Latvijas darba tirgÅ« prasa trÄ«s valodu zinÄÅ”anas ā latvieÅ”u, krievu … TurpinÄt lasÄ«t PotenciÄlo darbinieku valodu zinÄÅ”anas nereti ir zemÄkas par darba tirgus prasÄ«bÄm
NoderÄ«gas frÄzes igauÅu valodÄ
KÄdÄ valodÄ runÄ Igaunijas iedzÄ«votÄji? LatvieÅ”iem protams nav divreiz jÄmeklÄ atbilde uz Å”o jautÄjumu, taÄu ļoti daudziem pasaules apceļotÄjiem tas patieÅ”Äm ir jautÄjums! IgauÅu valoda tiek uzskatÄ«ta par vienu no Eiropas unikÄlÄkajÄm valodÄm, kaut vai tikai tÄpÄc, ka tajÄ runÄ vien 1,1 milj. cilvÄku. Vienlaikus ar somu un ungÄru valodÄm ā igauÅu valoda pieder somugru … TurpinÄt lasÄ«t NoderÄ«gas frÄzes igauÅu valodÄ
