Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā "LatvieÅ”u valodas gramatika". Latvijas Universitātes (LU) LatvieÅ”u valodas institÅ«ta izdevuma atvērÅ”ana notiks akadēmiÄ·a Jāņa EndzelÄ«na 141.dzimÅ”anas dienas atceres konferences ā€žValoda mÅ«sdienās, mÅ«sdienÄ«gums valodÄā€ laikā ceturtdien, 20.februārÄ«, plkst.Ā 16 RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas nama Baltajā zālē Tā kā ir pagājuÅ”i vairāk nekā 50 gadi kopÅ” Latvijā tika izdota … Turpināt lasÄ«t Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»

What to know about learning Latvian

Latvian is the official language of Latvia, a country located in Northern Europe. It is a Baltic language, closely related to Lithuanian, and is spoken by about 1.5 million people. If you are interested in learning Latvian, there are several things you should know before getting started. Latvian is a challenging language to learn. Latvian … Turpināt lasÄ«t What to know about learning Latvian

LatvieÅ”u valodā var pateikt visu

LatvieÅ”u valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugoÅ”o angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arÄ« latvieÅ”u nevēlēŔanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras sociolingviste, Latvijas Universitātes LÄ«bieÅ”u institÅ«ta pētniece GUNTA KÄ»AVA. Viņa uzsver: ā€œTieÅ”i lingvistiskās attieksmes jautājums paÅ”laik ir aktuālākais latvieÅ”u valodas noturÄ«bā.ā€ Vairāk nekā 7 000 … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodā var pateikt visu

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasÄ«tājiem sniedz gan jaunas zināŔanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latvieÅ”u valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltÄ«ti valodas politikas institÅ«ciju darbÄ«bai aizvadÄ«tajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplÅ«kojis Valsts valodas komisijas dibināŔanu un tās darbÄ«bu, bet Māris BaltiņŔ aprakstÄ«jis Valsts … Turpināt lasÄ«t Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzÄ«ves jomās

RÄ«gas pilÄ« pirmdien notika Valsts valodas dienai veltÄ«ta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latvieÅ”u valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnē pasaules kontekstā. Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalÄ«cijas lÄ«gumā latvieÅ”u valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildÄ«bas sfēra, kas varētu … Turpināt lasÄ«t Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzÄ«ves jomās

Valodnieki: KarÅ” ietekmējis latvieÅ”u valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arÄ« dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karÅ” Ukrainā ietekmē latvieÅ”u valodu, Latvijas Radio raidÄ«jumā "Kā labāk dzÄ«vot" norādÄ«ja filoloÄ£ijas doktore, valodniece Dite Liepa. KopÅ” Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstÄ« arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arÄ« rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: KarÅ” ietekmējis latvieÅ”u valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Pasaules diktāta latvieÅ”u valodā tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris

Å ogad pasaules diktāts latvieÅ”u valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15.Ā oktobrÄ«, pulkstenĀ 12.20. Pasaules diktāts latvieÅ”u valodā noritēs jau astoto reizi, un Å”ogad tekstu diktātam radÄ«jis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to RÄ«gā – Gaismas pilÄ« – diktēs talantÄ«gais Jaunā RÄ«gas teātra režisors un aktieris Gerds LapoÅ”ka, informēja organizatori. Å ogad, tāpat kā iepriekŔējos gados, … Turpināt lasÄ«t Pasaules diktāta latvieÅ”u valodā tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris

PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas zināŔanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodÄ«go, kas latvieÅ”u valodu nemāk nemaz.Ā To pētÄ«jumā "Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015" secinājusi LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ra. Otrdien, 11.oktobrÄ«, aÄ£entÅ«ra ar pētÄ«juma rezultātiem iepazÄ«stinās Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas deputātus. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras Valodas attÄ«stÄ«bas daļas vadÄ«tāja Inita VÄ«tola uzskata, ka latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums – pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Ikvienas tautas identitātes bÅ«tiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrÄ«bas vai vismaz tās apzinÄ«gākās daļas uzmanÄ«bas lokā, Ä«paÅ”i nacionālās atdzimÅ”anas, valsts veidoÅ”anās un stabilizēŔanās periodā, kā arÄ« dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultÅ«ras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasÄ«t Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums – pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Å odien ēdienkartē frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nēm un knapsieriņŔ

Bagāta ir ne vien latvieÅ”u ēdienkarte, bet arÄ« valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. LatvieÅ”u frazeoloÄ£ismiemĀ radoÅ”i vietnē Facebook piegājis lietotājs MārtiņŔ, kurÅ” izveidojis humoristisku latvieÅ”u valodas frazeoloÄ£ismu ēdienkarti.Ā  Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādÄ«ta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arÄ« Ä«paÅ”u ēdienu bērniem. FrazeoloÄ£isms irĀ leksiski nedalāms, sastāva un struktÅ«ras ziņā relatÄ«vi stabils, … Turpināt lasÄ«t Å odien ēdienkartē frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nēm un knapsieriņŔ

Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Piektdien, 3. jÅ«nijā, svinÄ«gi atvērta latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, ābeces bērniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kurasĀ caur dažādām labdarÄ«bas organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācÄ«ties latvieÅ”u alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācÄ«ties savas valodas ābeci, alfabētu un arÄ« Latvijas, … Turpināt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis MÄ«lenbahs mācÄ«jās Tērbatas Universitātē, iegÅ«stot klasiskā filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viņŔ nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk RÄ«gā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881.Ā gadā, sākotnēji viņŔ bija vairāk pazÄ«stams kā literatÅ«rzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā … Turpināt lasÄ«t Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Kāpēc ārzemniekiem grÅ«ti izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus. Skaidro valodnieks

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grÅ«tÄ«bas izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus – Ä·, Ä£, ļ, ņ, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ stāstÄ«ja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augÅ”upejoŔās intonācijas, taču latvieÅ”u valodai neraksturÄ«gais runas veids ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba, kas tikai raksturo laiku, kādā dzÄ«vojam, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ norādÄ«ja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādÄ«ja Veisbergs. ā€œNevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

IZM sola rÅ«pēties par latvieÅ”u valodas ilgtspējÄ«bu

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērÄ·i noteikusi latvieÅ”u valodas ilgtspējas nodroÅ”inājumu, kā arÄ« stiprināt tās lietojumu visā sabiedrÄ«bā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstÄ«ja Ministru kabinetā. IZM norādÄ«ja, ka valsts valodas politikas mērÄ·i valsts attÄ«stÄ«bas kontekstā saistāmi ar indivÄ«da attÄ«stÄ«bu un konkurētspēju, labklājÄ«bas … Turpināt lasÄ«t IZM sola rÅ«pēties par latvieÅ”u valodas ilgtspējÄ«bu

Angļu valoda raiti ienāk latvieÅ”u sarunā

Ā  January 12, 2021Andra LankaĀ On Angļu Valoda Raiti Ienāk LatvieÅ”u Sarunā MÅ«sdienās arvien biežāk izjÅ«tam angļu valodas klātbÅ«tni latvieÅ”u valodā. Vislabāk Å”o faktu apstiprina jaunieÅ”u vidÅ« sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mÅ«su dzimtajā latvieÅ”u valodā ā€žieslÄ«dā€ pavisam dabiski un Å”is process dažkārt Ŕķiet neapturams. Tomēr svarÄ«gākais jautājums ir par to, cik … Turpināt lasÄ«t Angļu valoda raiti ienāk latvieÅ”u sarunā