Mūsdienu jauniešu valoda nepārtraukti mainās, un dažkārt tā var šķist kā pilnīgi jauna komunikācijas forma. Lai gan anglicismi un interneta slengs ir plaši izplatīti dažādās paaudzēs, arvien biežāk sastopami termini, kas var būt sveši pat jauniešiem, kuri seko līdzi valodas attīstībai. "Sigma boy" vai "chill guy" kas ir šos izteicienu izcelsme un nozīme? Populārākie termini … Turpināt lasīt “Sigma” un “delulu” – slengs kā jauniešu identitātes instruments
Anglicismi latviešu valodā: mūsdienu valodu tendences
Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimo, laiko, heito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – … Turpināt lasīt Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?
Saīsinājumi šķietami atvieglo rakstīšanu, taču apgrūtina lasīšanu – tie ir ērti rakstītājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arī paaudžu atšķirības. Galvenais to izmantošanas iemesls ir nemitīgā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saīsinājumus dēvē par “modernā laikmeta steigas bērniem”. Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot “plds” “paldies” vietā, “vnk” “vienkārši” vietā vai … Turpināt lasīt Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?
Photo by Eliott Reyna on Unsplash Ja ikdienā nesaskaries ar īpaši daudz jauniešiem, tad ļoti iespējams, ka arī tevi bieži nomāc jautājums "Ko viņi tikko pateica?". Tas nav nekas traks vai apkaunojošs, jo valoda ir mūžīgi mainīgā stadijā. Rakstā minēti desmit šā brīža populārākajiem slenga vārdiem Latvijā, lai arī tu būtu vienā solī un vienā vārdā … Turpināt lasīt DESMIT VĀRDI, KAS PALĪDZĒS TEV SAPRAST LATVIEŠU JAUNIEŠUS
Photo by Rawpixel on Unsplash Pagājušā gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa jeb 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai. Bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai … Turpināt lasīt Vai “mezha piile nau lācīc” – kas notiek ar latviešu valodu internetā?
Valodu kursi 🌍 Tulkošanas pakalpojumi 