Aptauju jau divdesmito gadu rÄ«ko RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas LatvieÅ”u valodas attÄ«stÄ«bas kopa sadarbÄ«bÄ ar Latvijas Rakstnieku savienÄ«bu. Pirmie pieteikumi ienÄca jau 2022. gada janvÄrÄ«, kad tikko bija noslÄgusies iepriekÅ”ÄjÄ gada aptauja. PriecÄ kandidÄtu iesÅ«tÄ«tÄju ik gadu pieaugoÅ”Ä atsaucÄ«ba! PateicÄ«bÄ par ieguldÄ«jumu latvieÅ”u valodniecÄ«bÄ, pieminam gan 18. janvÄrÄ« aizvadÄ«to valodnieka KÄrļa MÄ«lenbaha 170., un 22. februÄrÄ« … TurpinÄt lasÄ«t Gada vÄrds, nevÄrds un spÄrnotais teiciens 2022
Birka: dzimtÄ valoda
Cik Ätri iespÄjams apgÅ«t sveÅ”valodu?
Valodu mÄcÄ«bu centrs Baltic Media bieži saÅem jautÄjumus par to, cik Ätri iespÄjams apgÅ«t valodu, tÄpÄc nolÄmÄm paskaidrot sÄ«kÄk Å”ajÄ rakstÄ. Uzreiz jÄatzÄ«st, ka vienotas atbildes uz Å”o jautÄjumu nav, it Ä«paÅ”i, ja runÄjam par individuÄlÄm apmÄcÄ«bÄm. Valodu apguvÄ iesaistÄ«ti gan objektÄ«vi, gan subjektÄ«vi faktori, kas ietekmÄ valodas apguves procesu un Ätrumu. Atbilde uz Å”o … TurpinÄt lasÄ«t Cik Ätri iespÄjams apgÅ«t sveÅ”valodu?
PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»
PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma klajÄ nÄk jauna akadÄmiskÄ "LatvieÅ”u valodas gramatika". Latvijas UniversitÄtes (LU) LatvieÅ”u valodas institÅ«ta izdevuma atvÄrÅ”ana notiks akadÄmiÄ·a JÄÅa EndzelÄ«na 141.dzimÅ”anas dienas atceres konferences āValoda mÅ«sdienÄs, mÅ«sdienÄ«gums valodÄā laikÄ ceturtdien, 20.februÄrÄ«, plkst.Ā 16 RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas nama BaltajÄ zÄlÄ TÄ kÄ ir pagÄjuÅ”i vairÄk nekÄ 50 gadi kopÅ” LatvijÄ tika izdota … TurpinÄt lasÄ«t PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»
LatvieÅ”u valodÄ var pateikt visu
LatvieÅ”u valodas lietotÄju skaits pieaug, taÄu tai jÄsaskaras ar pieaugoÅ”o angļu valodas lomu, lietojuma kvalitÄtes problÄmÄm, kÄ arÄ« latvieÅ”u nevÄlÄÅ”anos runÄt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras sociolingviste, Latvijas UniversitÄtes LÄ«bieÅ”u institÅ«ta pÄtniece GUNTA KÄ»AVA. ViÅa uzsver: āTieÅ”i lingvistiskÄs attieksmes jautÄjums paÅ”laik ir aktuÄlÄkais latvieÅ”u valodas noturÄ«bÄ.ā VairÄk nekÄ 7 000 … TurpinÄt lasÄ«t LatvieÅ”u valodÄ var pateikt visu
Valodas prakse: vÄrojumi un ieteikumi Nr. 17
PopulÄrzinÄtniskÄ rakstu krÄjuma 17. laidiens lasÄ«tÄjiem sniedz gan jaunas zinÄÅ”anas, gan vielu pÄrdomÄm par valodu. KopumÄ krÄjumÄ ievietoti 13 populÄrzinÄtniski raksti par aktuÄliem jautÄjumiem latvieÅ”u valodas praksÄ. PirmajÄ krÄjuma sadaÄ¼Ä rodami raksti, kas veltÄ«ti valodas politikas institÅ«ciju darbÄ«bai aizvadÄ«tajÄs desmitgadÄs: Andrejs Veisbergs aplÅ«kojis Valsts valodas komisijas dibinÄÅ”anu un tÄs darbÄ«bu, bet MÄris BaltiÅÅ” aprakstÄ«jis Valsts … TurpinÄt lasÄ«t Valodas prakse: vÄrojumi un ieteikumi Nr. 17
Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jÄkļūst par valstisku prioritÄti visÄs dzÄ«ves jomÄs
RÄ«gas pilÄ« pirmdien notika Valsts valodas dienai veltÄ«ta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolÄ un zinÄtnÄ", kurÄ Valsts prezidents Egils Levits aicinÄja uz domapmaiÅu par latvieÅ”u valodas vietu un lomu nÄkotnes Latvijas augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ pasaules kontekstÄ. Levits pauda viedokli, ka nÄkamajÄ koalÄ«cijas lÄ«gumÄ latvieÅ”u valoda ir jÄnosaka kÄ konkrÄta atbildÄ«bas sfÄra, kas varÄtu … TurpinÄt lasÄ«t Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jÄkļūst par valstisku prioritÄti visÄs dzÄ«ves jomÄs
Valodnieki: KarÅ” ietekmÄjis latvieÅ”u valodas lietojumu ā tÄ kļuvusi rupjÄka
Lai gan publiski biežÄk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arÄ« dažÄdi globÄlie notikumi, Covid-19 pandÄmija un karÅ” UkrainÄ ietekmÄ latvieÅ”u valodu, Latvijas Radio raidÄ«jumÄ "KÄ labÄk dzÄ«vot" norÄdÄ«ja filoloÄ£ijas doktore, valodniece Dite Liepa. KopÅ” Krievijas iebrukuma savÄ kaimiÅvalstÄ« arvien vairÄk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arÄ« rupjÄka, tajÄ ienÄk militÄri termini. Latvijas UniversitÄtes profesors, … TurpinÄt lasÄ«t Valodnieki: KarÅ” ietekmÄjis latvieÅ”u valodas lietojumu ā tÄ kļuvusi rupjÄka
Pasaules diktÄta latvieÅ”u valodÄ tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris
Å ogad pasaules diktÄts latvieÅ”u valodÄ norisinÄsies Valsts valodas dienÄ ā sestdienÄ, 15.Ā oktobrÄ«, pulkstenĀ 12.20. Pasaules diktÄts latvieÅ”u valodÄ noritÄs jau astoto reizi, un Å”ogad tekstu diktÄtam radÄ«jis rakstnieks un žurnÄlists Osvalds Zebris, savukÄrt to RÄ«gÄ ā Gaismas pilÄ« ā diktÄs talantÄ«gais JaunÄ RÄ«gas teÄtra režisors un aktieris Gerds LapoÅ”ka, informÄja organizatori. Å ogad, tÄpat kÄ iepriekÅ”Äjos gados, … TurpinÄt lasÄ«t Pasaules diktÄta latvieÅ”u valodÄ tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris
VVC konkursÄ vÄrtÄs latvieÅ”u valodu presÄ un interneta medijos
Valsts valodas centrsĀ (VVC) septÄ«to gadu pÄc kÄrtas izsludina akciju "LatvieÅ”u valodas kvalitÄte periodiskajÄ presÄ", kurÄ noteiks, izvÄrtÄs un apbalvos periodiskÄs preses izdevumus un interneta ziÅu portÄlus, kuros lietota kvalitatÄ«va latvieÅ”u valoda, informÄja VVC TerminoloÄ£ijas un tiesÄ«bu aktu tulkoÅ”anas departamenta vadÄ«tÄjs Arturs KrastiÅÅ”. VVC arÄ« sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziÅu portÄlu kvalitÄtes … TurpinÄt lasÄ«t VVC konkursÄ vÄrtÄs latvieÅ”u valodu presÄ un interneta medijos
PÄtÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas
JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas zinÄÅ”anas uzlabojas, taÄu saglabÄjas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodÄ«go, kas latvieÅ”u valodu nemÄk nemaz.Ā To pÄtÄ«jumÄ "Valodas situÄcija LatvijÄ: 2010 ā 2015" secinÄjusi LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ra. Otrdien, 11.oktobrÄ«, aÄ£entÅ«ra ar pÄtÄ«juma rezultÄtiem iepazÄ«stinÄs Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinÄtnes komisijas deputÄtus. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras Valodas attÄ«stÄ«bas daļas vadÄ«tÄja Inita VÄ«tola uzskata, ka latvieÅ”u valodas … TurpinÄt lasÄ«t PÄtÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas
Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas ÄkÄ
Ikvienas tautas identitÄtes bÅ«tiska sastÄvdaļa ir tÄs valoda. Ar to vispirms jau mÄdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrÄ«bas vai vismaz tÄs apzinÄ«gÄkÄs daļas uzmanÄ«bas lokÄ, Ä«paÅ”i nacionÄlÄs atdzimÅ”anas, valsts veidoÅ”anÄs un stabilizÄÅ”anÄs periodÄ, kÄ arÄ« dažÄdu satricinÄjumu laikos. Tautu kultÅ«ras vÄsturÄ vienmÄr ar cieÅu tiek pieminÄti nacionÄlÄs valodas veidotÄji un … TurpinÄt lasÄ«t Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas ÄkÄ
Å odien ÄdienkartÄ frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nÄm un knapsieriÅÅ”
BagÄta ir ne vien latvieÅ”u Ädienkarte, bet arÄ« valoda, kas nereti ļauj izspÄlÄt dažÄdus jokus. LatvieÅ”u frazeoloÄ£ismiemĀ radoÅ”i vietnÄ Facebook piegÄjis lietotÄjs MÄrtiÅÅ”, kurÅ” izveidojis humoristisku latvieÅ”u valodas frazeoloÄ£ismu Ädienkarti.Ā Ädienkarte, protams, kÄ joks, bet nopietni sastÄdÄ«ta, iekļaujot tajÄ uzkodas, pamatÄdienus, desertu un arÄ« Ä«paÅ”u Ädienu bÄrniem. FrazeoloÄ£isms irĀ leksiski nedalÄms, sastÄva un struktÅ«ras ziÅÄ relatÄ«vi stabils, … TurpinÄt lasÄ«t Å odien ÄdienkartÄ frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nÄm un knapsieriÅÅ”
Izdota latvieÅ”u-ukraiÅu bilingvÄlÄ Äbece
Piektdien, 3. jÅ«nijÄ, svinÄ«gi atvÄrta latvieÅ”u-ukraiÅu bilingvÄlÄ Äbece. TÄs veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, Äbeces bÄrniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. KopumÄ ir 4000 grÄmatu, kurasĀ caur dažÄdÄm labdarÄ«bas organizÄcijÄm nonÄks pie ukraiÅu bÄrniem, dodot viÅiem iespÄju caur skaistÄm ilustrÄcijÄm mÄcÄ«ties latvieÅ”u alfabÄtu. "TÄ ideja ir, ka ukraiÅu bÄrniÅi varÄtu mÄcÄ«ties savas valodas Äbeci, alfabÄtu un arÄ« Latvijas, … TurpinÄt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiÅu bilingvÄlÄ Äbece
‘SociÄlo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziÅÄ
Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com SociÄlie tÄ«kli iespaido ne tikai mÅ«su ikdienu, bet arÄ« valodas prasmes un vÄrdu krÄjumu. Ne visiem tÄ ir pozitÄ«va ziÅa. "Å obrÄ«d mÄs, skolotÄji, saskaramies ar problÄmu, ka daudzi skolÄni zina kÄda priekÅ”meta, parÄdÄ«bas vai Ä«paŔības nosaukumu angļu valodÄ, taÄu nezina, kÄ to nosaukt latviski," stÄsta RÄ«gas 64.vidusskolas latvieÅ”u valodas … TurpinÄt lasÄ«t ‘SociÄlo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziÅÄ
KÄ vÄrdus Ā«LatvieÅ”u valodas vÄrdnÄ«caiĀ» vÄca KÄrlis MÄ«lenbahs?
Foto: LU AkadÄmiskÄ bibliotÄka KÄrlis MÄ«lenbahs mÄcÄ«jÄs TÄrbatas UniversitÄtÄ, iegÅ«stot klasiskÄ filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viÅÅ” nostrÄdÄja par skolotÄju ā sÄkumÄ Talsos, tad JelgavÄ un vÄlÄk RÄ«gÄ. Lai gan savu pirmo zinÄtnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicÄja žurnÄlÄ "Pagalms" jau 1881.Ā gadÄ, sÄkotnÄji viÅÅ” bija vairÄk pazÄ«stams kÄ literatÅ«rzinÄtnieks un tulkotÄjs ā viÅa tulkojumÄ … TurpinÄt lasÄ«t KÄ vÄrdus Ā«LatvieÅ”u valodas vÄrdnÄ«caiĀ» vÄca KÄrlis MÄ«lenbahs?
Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtÄ valoda, bet ir arÄ« Ā lieliski, ka ir globÄlÄ valoda – angļu
PÄdÄjo 200 gadu laikÄ notika varens fenomens, saukts par urbanizÄciju, taÄu urbanizÄcija pieder vecajai paradigmai. MÄs vairs nestrÄdÄjam fabrikÄs un neražojam preces ā tÄ vietÄ mÄs ražojam pakalpojumus. BrÄ«dÄ«, kad mÄs pÄrgÄjÄm no produktu uz servisa ekonomiku, mÄs jau bijÄm pÄrcÄluÅ”ies no laukiem uz pilsÄtÄm. Un fabrikas, kurÄs mÄs strÄdÄjÄm, piesÄrÅoja pilsÄtas, un mums bija … TurpinÄt lasÄ«t Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtÄ valoda, bet ir arÄ« Ā lieliski, ka ir globÄlÄ valoda – angļu
