MÅ«sdienÄs visi lÄ«bieÅ”i runÄ latviski, bet latvieÅ”u valoda daudz ir aizguvusi no lÄ«bieÅ”u valodas. SavukÄrt Baltijas (jÅ«ras) somu valodÄs jeb finnu valodÄs ir divi vai trÄ«s simti aizguvumu no baltu valodas, kuras runÄtÄji savu valodu nomainÄ«ja uz finnu pirmvalodu jau pirms pÄris tÅ«kstoÅ”iem gadu. Latvietis, kas apgÅ«st somu valodu, drÄ«z sastop vÄrdus, kas izklausÄs pazÄ«stami, … TurpinÄt lasÄ«t Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senÄ pagÄtnÄ
Birka: aizguvumi
Ä¢ermÄnismi latvieÅ”u valodÄ ā paliekoÅ”i un spilgti
LatvieÅ”u valoda vÄstures notikumu un citu valodu ietekmÄ ir aizguvusi ļoti daudz vÄrdu. Bieži tie ir tik labi asimilÄjuÅ”ies jeb iekļÄvuÅ”ies valodÄ, ka bez padziļinÄtas izpÄtes nemaz nav atpazÄ«stama to izcelsme, piemÄram, vÄrds "bagÄts" no krievu valodas, "Ä£imene" no lietuvieÅ”u valodas, "kÄzas" no lÄ«bieÅ”u valodas, "skurstenis" no zviedru valodas un tamlÄ«dzÄ«gi. SaskaÅÄ ar NacionÄlajÄ enciklopÄdijÄ minÄto "aizguvumi parasti … TurpinÄt lasÄ«t Ä¢ermÄnismi latvieÅ”u valodÄ ā paliekoÅ”i un spilgti
Ko darÄ«t ar valodas grabažiem? Karstie strÄ«di par sveÅ”vÄrdiem
KarstÄkos strÄ«dus un pat pretÄju nostÄju par latvieÅ”u valodas tÄ«rÄ«bu visos laikos izraisÄ«juÅ”i sveÅ”vÄrdi. Liekus ienÄcÄjus no citÄm valodÄm par grabažiem nosaucis viens no nacionÄlÄs valodniecÄ«bas pamatlicÄjiem, jaunlatvietis Juris AlunÄns. Cik piesÄrÅota ar sveÅ”vÄrdiem ir mÅ«sdienu latvieÅ”u valoda? āAtmetÄ«sim liekus sveÅ”iniekus ā runÄjot un rakstot, visur tur, kur mums paÅ”iem zelta graudiÅi,ā aicinÄja J. AlunÄns. … TurpinÄt lasÄ«t Ko darÄ«t ar valodas grabažiem? Karstie strÄ«di par sveÅ”vÄrdiem
Aizguvumi latvieÅ”u valodÄ
Photo by Chris Lawton on Unsplash Ikvienas tautas valodÄ ir vÄrdi vai jÄdzieni, kas aizgÅ«ti no citÄm, visbiežÄk kaimiÅu tautu valodÄm. ArÄ« latvieÅ”u valoda nav izÅÄmums. Veidojoties latvieÅ”u literÄrajai valodai, daudzi vÄrdi, jÄdzieni un izteicieni vispirms tika aizgÅ«ti no to baltu tautu valodÄm, kuru saplūŔanas rezultÄtÄ izveidojÄs latvieÅ”u etnoss. LatvieÅ”u valodÄ visvairÄk aizguvumu ir no … TurpinÄt lasÄ«t Aizguvumi latvieÅ”u valodÄ
