VVC konkursā vērtēs latvieÅ”u valodu presē un interneta medijos

Valsts valodas centrsĀ (VVC) septÄ«to gadu pēc kārtas izsludina akciju "LatvieÅ”u valodas kvalitāte periodiskajā presē", kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatÄ«va latvieÅ”u valoda, informēja VVC TerminoloÄ£ijas un tiesÄ«bu aktu tulkoÅ”anas departamenta vadÄ«tājs Arturs KrastiņŔ. VVC arÄ« sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes … Turpināt lasÄ«t VVC konkursā vērtēs latvieÅ”u valodu presē un interneta medijos

Ā«Vieglā valodaĀ» – vienkārÅ”i par dažkārt sarežģīto

SveÅ”vārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslÄ«d garām svarÄ«gas un, iespējams, ļoti noderÄ«gas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazÄ«st terminu ā€žvieglā valodaā€ – tas ir Ä«paÅ”s veids, kā pasniegt informāciju, lai tā bÅ«tu vieglāk saprotama arÄ« cilvēkiem, kuriem ir grÅ«tÄ«bas ar valodas uztveri. Latvijas Cilvēku … Turpināt lasÄ«t Ā«Vieglā valodaĀ» – vienkārÅ”i par dažkārt sarežģīto

PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas zināŔanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodÄ«go, kas latvieÅ”u valodu nemāk nemaz.Ā To pētÄ«jumā "Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015" secinājusi LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ra. Otrdien, 11.oktobrÄ«, aÄ£entÅ«ra ar pētÄ«juma rezultātiem iepazÄ«stinās Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas deputātus. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras Valodas attÄ«stÄ«bas daļas vadÄ«tāja Inita VÄ«tola uzskata, ka latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums – pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Ikvienas tautas identitātes bÅ«tiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrÄ«bas vai vismaz tās apzinÄ«gākās daļas uzmanÄ«bas lokā, Ä«paÅ”i nacionālās atdzimÅ”anas, valsts veidoÅ”anās un stabilizēŔanās periodā, kā arÄ« dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultÅ«ras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasÄ«t Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums – pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Å odien ēdienkartē frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nēm un knapsieriņŔ

Bagāta ir ne vien latvieÅ”u ēdienkarte, bet arÄ« valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. LatvieÅ”u frazeoloÄ£ismiemĀ radoÅ”i vietnē Facebook piegājis lietotājs MārtiņŔ, kurÅ” izveidojis humoristisku latvieÅ”u valodas frazeoloÄ£ismu ēdienkarti.Ā  Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādÄ«ta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arÄ« Ä«paÅ”u ēdienu bērniem. FrazeoloÄ£isms irĀ leksiski nedalāms, sastāva un struktÅ«ras ziņā relatÄ«vi stabils, … Turpināt lasÄ«t Å odien ēdienkartē frazeoloÄ£ismi: pupu mizas, kiÅ” miÅ” ar rozÄ«nēm un knapsieriņŔ

Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Piektdien, 3. jÅ«nijā, svinÄ«gi atvērta latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, ābeces bērniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kurasĀ caur dažādām labdarÄ«bas organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācÄ«ties latvieÅ”u alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācÄ«ties savas valodas ābeci, alfabētu un arÄ« Latvijas, … Turpināt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com Sociālie tÄ«kli iespaido ne tikai mÅ«su ikdienu, bet arÄ« valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitÄ«va ziņa. "Å obrÄ«d mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekÅ”meta, parādÄ«bas vai Ä«paŔības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski," stāsta RÄ«gas 64.vidusskolas latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t ‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis MÄ«lenbahs mācÄ«jās Tērbatas Universitātē, iegÅ«stot klasiskā filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viņŔ nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk RÄ«gā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881.Ā gadā, sākotnēji viņŔ bija vairāk pazÄ«stams kā literatÅ«rzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā … Turpināt lasÄ«t Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda, bet ir arÄ« Ā lieliski, ka ir globālā valoda – angļu

Pēdējo 200 gadu laikā notika varens fenomens, saukts par urbanizāciju, taču urbanizācija pieder vecajai paradigmai. Mēs vairs nestrādājam fabrikās un neražojam preces – tā vietā mēs ražojam pakalpojumus. BrÄ«dÄ«, kad mēs pārgājām no produktu uz servisa ekonomiku, mēs jau bijām pārcēluÅ”ies no laukiem uz pilsētām. Un fabrikas, kurās mēs strādājām, piesārņoja pilsētas, un mums bija … Turpināt lasÄ«t Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda, bet ir arÄ« Ā lieliski, ka ir globālā valoda – angļu

Vislabākais tulkotājs ir cilvēks | Kāpēc ir vajadzÄ«gs tulkoÅ”anas birojs?

Kāpēc ir vajadzÄ«gs tulkoÅ”anas birojs? Tāds jautājums var rasties mÅ«sdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkoÅ”anas roboti, izmantojotĀ Ā maŔīntulkoÅ”anas metodes, no kurā  vispazÄ«stamākā ir Google. Eksperti ir vienisprātis, ka tulkoÅ”anas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzÄ«vi tulkotāji, vienmēr bÅ«s vajadzÄ«ga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkoÅ”anas roboti netiks lÄ«dz cilvēka intelekta … Turpināt lasÄ«t Vislabākais tulkotājs ir cilvēks | Kāpēc ir vajadzÄ«gs tulkoÅ”anas birojs?

Kāpēc ārzemniekiem grÅ«ti izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus. Skaidro valodnieks

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grÅ«tÄ«bas izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus – Ä·, Ä£, ļ, ņ, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ stāstÄ«ja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augÅ”upejoŔās intonācijas, taču latvieÅ”u valodai neraksturÄ«gais runas veids ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba, kas tikai raksturo laiku, kādā dzÄ«vojam, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ norādÄ«ja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādÄ«ja Veisbergs. ā€œNevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Notariāli apliecināti tulkojumi

Notariāli tulkojumi online | ISO sertificēti tulkoÅ”anas pakalpojumi | Nav jāierodas birojā Jums vajadzÄ«gs tulkoÅ”anas birojs, kas nodroÅ”ina notariāli apliecinātus tulkojums savā pilsētā RÄ«gā, Valmierā, Liepājā, DaugavpilÄ«, Rēzeknē, VentspilÄ«, Jelgavā un citur? https://youtu.be/3qWsotRdGkg Lai pasÅ«tÄ«tu un saņemtu notariālu tulkojumu jums nemaz nav jāiziet no mājām. Vienalga, kur jÅ«s atrastos! Lai iesniegtu mums skenētas dokumenta kopijas un saņemtu … Turpināt lasÄ«t Notariāli apliecināti tulkojumi

Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Valsts valodas centra (VVC) LatvieÅ”u valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latvieÅ”u valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latvieÅ”u valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ä»viva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris TimuÅ”ka. TimuÅ”ka uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti lÄ«dzÅ”inējie nosaukumi, kad tam ir … Turpināt lasÄ«t Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Latvijas Universitātes LatvieÅ”u valodas institÅ«ts sadarbÄ«bā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalÄ«ties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarÅ«pētu skaistu tautas dāvanu Jāņa EndzelÄ«na 150. dzimÅ”anas dienai. Jāņa EndzelÄ«na devumu valodu daudzveidÄ«bas veicināŔanā ir novērtējis arÄ« UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arÄ« latvieÅ”u valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2021

Aptauju jau deviņpadsmito gadu rÄ«ko RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas LatvieÅ”u valodas attÄ«stÄ«bas kopa sadarbÄ«bā ar Latvijas Rakstnieku savienÄ«bu. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2021. gada janvārÄ«, kad tikko bija noslēgusies iepriekŔējā gada aptauja. Paldies kandidātu iesÅ«tÄ«tāju ik gadu pieaugoÅ”ajai atsaucÄ«bai! Å omēnes pieminam — Jāņa EndzelÄ«na skolnieces, latvieÅ”u valodnieces, LatvieÅ”u valodas attÄ«stÄ«bas kopas dalÄ«bnieces un Kārļa MÄ«lenbaha balvas … Turpināt lasÄ«t Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2021