Kategorija: Valodu kursi

Gramatikas izpratnes priekÅ”rocÄ«bas valodu apguvē

1 komentārs

Vai vēlaties uzlabot savas komunikācijas prasmes sveÅ”valodā? Ja jā, tad gramatikas apguve ir ļoti svarÄ«ga. Gramatika ir valodas pamats, un laba gramatikas noteikumu izpratne var ievērojami uzlabot jÅ«su valodas mācÄ«Å”anās pieredzi. Å ajā bloga ierakstā mēs apspriedÄ«sim, kāpēc gramatikas apguve ir tik svarÄ«ga valodu apguvē un kādas priekÅ”rocÄ«bas gÅ«siet, pievērÅ”ot uzmanÄ«bu gramatikas jautājumiem. Uzlabota saziņa Galvenais … Turpināt lasÄ«t Gramatikas izpratnes priekÅ”rocÄ«bas valodu apguvē

Cik ātri iespējams apgÅ«t sveÅ”valodu?

Komentēt

Valodu mācÄ«bu centrs Baltic Media bieži saņem jautājumus par to, cik ātri iespējams apgÅ«t valodu, tāpēc nolēmām paskaidrot sÄ«kāk Å”ajā rakstā. Uzreiz jāatzÄ«st, ka vienotas atbildes uz Å”o jautājumu nav, it Ä«paÅ”i, ja runājam par individuālām apmācÄ«bām. Valodu apguvē iesaistÄ«ti gan objektÄ«vi, gan subjektÄ«vi faktori, kas ietekmē valodas apguves procesu un ātrumu. Atbilde uz Å”o … Turpināt lasÄ«t Cik ātri iespējams apgÅ«t sveÅ”valodu?

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»

Komentēt

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā "LatvieÅ”u valodas gramatika". Latvijas Universitātes (LU) LatvieÅ”u valodas institÅ«ta izdevuma atvērÅ”ana notiks akadēmiÄ·a Jāņa EndzelÄ«na 141.dzimÅ”anas dienas atceres konferences ā€žValoda mÅ«sdienās, mÅ«sdienÄ«gums valodāā€ laikā ceturtdien, 20.februārÄ«, plkst.Ā 16 RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas nama Baltajā zālē Tā kā ir pagājuÅ”i vairāk nekā 50 gadi kopÅ” Latvijā tika izdota … Turpināt lasÄ«t Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»

Language in Christmas

Komentēt

Ā  Christmas is a time of celebration and joy, and it is often marked by the use of special words and phrases. In many cultures, Christmas is a time to come together with family and friends, exchange gifts, and celebrate the birth of Jesus Christ. One of the most interesting aspects of Christmas is the … Turpināt lasÄ«t Language in Christmas

Exploring the Role of Artificial Intelligence in Language Training

Komentēt

The use of artificial intelligence (AI) in language training has become increasingly popular in recent years. AI-powered language learning platforms and tools are being used by individuals and institutions alike to improve language proficiency and provide personalized language instruction. One of the key benefits of using AI in language training is the ability to provide … Turpināt lasÄ«t Exploring the Role of Artificial Intelligence in Language Training

LatvieÅ”u valodā var pateikt visu

1 komentārs

LatvieÅ”u valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugoÅ”o angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arÄ« latvieÅ”u nevēlÄ“Å”anos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras sociolingviste, Latvijas Universitātes LÄ«bieÅ”u institÅ«ta pētniece GUNTA KÄ»AVA. Viņa uzsver: ā€œTieÅ”i lingvistiskās attieksmes jautājums paÅ”laik ir aktuālākais latvieÅ”u valodas noturÄ«bā.ā€ Vairāk nekā 7 000 … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodā var pateikt visu

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Komentēt

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasÄ«tājiem sniedz gan jaunas zināŔanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latvieÅ”u valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltÄ«ti valodas politikas institÅ«ciju darbÄ«bai aizvadÄ«tajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplÅ«kojis Valsts valodas komisijas dibināŔanu un tās darbÄ«bu, bet Māris BaltiņŔ aprakstÄ«jis Valsts … Turpināt lasÄ«t Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Valodnieki: KarÅ” ietekmējis latvieÅ”u valodas lietojumu ā€“ tā kļuvusi rupjāka

Komentēt

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arÄ« dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karÅ” Ukrainā ietekmē latvieÅ”u valodu, Latvijas Radio raidÄ«jumā "Kā labāk dzÄ«vot" norādÄ«ja filoloÄ£ijas doktore, valodniece Dite Liepa. KopÅ” Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstÄ« arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arÄ« rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: KarÅ” ietekmējis latvieÅ”u valodas lietojumu ā€“ tā kļuvusi rupjāka

Pasaules diktāta latvieÅ”u valodā tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris

Komentēt

Å ogad pasaules diktāts latvieÅ”u valodā norisināsies Valsts valodas dienā ā€“ sestdienā, 15.Ā oktobrÄ«, pulkstenĀ 12.20. Pasaules diktāts latvieÅ”u valodā noritēs jau astoto reizi, un Å”ogad tekstu diktātam radÄ«jis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to RÄ«gā ā€“ Gaismas pilÄ« ā€“ diktēs talantÄ«gais Jaunā RÄ«gas teātra režisors un aktieris Gerds LapoÅ”ka, informēja organizatori. Å ogad, tāpat kā iepriekŔējos gados, … Turpināt lasÄ«t Pasaules diktāta latvieÅ”u valodā tekstu Å”ogad radÄ«jis rakstnieks Osvalds Zebris

Ā«Vieglā valodaĀ» – vienkārÅ”i par dažkārt sarežģīto

Komentēt

SveÅ”vārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslÄ«d garām svarÄ«gas un, iespējams, ļoti noderÄ«gas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazÄ«st terminu ā€žvieglā valodaā€ ā€“ tas ir Ä«paÅ”s veids, kā pasniegt informāciju, lai tā bÅ«tu vieglāk saprotama arÄ« cilvēkiem, kuriem ir grÅ«tÄ«bas ar valodas uztveri. Latvijas Cilvēku … Turpināt lasÄ«t Ā«Vieglā valodaĀ» – vienkārÅ”i par dažkārt sarežģīto

PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

Komentēt

JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas zināŔanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodÄ«go, kas latvieÅ”u valodu nemāk nemaz.Ā To pētÄ«jumā "Valodas situācija Latvijā: 2010 ā€“ 2015" secinājusi LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ra. Otrdien, 11.oktobrÄ«, aÄ£entÅ«ra ar pētÄ«juma rezultātiem iepazÄ«stinās Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas deputātus. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras Valodas attÄ«stÄ«bas daļas vadÄ«tāja Inita VÄ«tola uzskata, ka latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā€“ pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Komentēt

Ikvienas tautas identitātes bÅ«tiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrÄ«bas vai vismaz tās apzinÄ«gākās daļas uzmanÄ«bas lokā, Ä«paÅ”i nacionālās atdzimÅ”anas, valsts veidoÅ”anās un stabilizÄ“Å”anās periodā, kā arÄ« dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultÅ«ras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasÄ«t Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā€“ pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Komentēt

Piektdien, 3. jÅ«nijā, svinÄ«gi atvērta latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, ābeces bērniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kurasĀ caur dažādām labdarÄ«bas organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācÄ«ties latvieÅ”u alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācÄ«ties savas valodas ābeci, alfabētu un arÄ« Latvijas, … Turpināt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Komentēt

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis MÄ«lenbahs mācÄ«jās Tērbatas Universitātē, iegÅ«stot klasiskā filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viņŔ nostrādāja par skolotāju ā€“ sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk RÄ«gā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881.Ā gadā, sākotnēji viņŔ bija vairāk pazÄ«stams kā literatÅ«rzinātnieks un tulkotājs ā€“ viņa tulkojumā … Turpināt lasÄ«t Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Kāpēc ārzemniekiem grÅ«ti izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus. Skaidro valodnieks

Komentēt

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grÅ«tÄ«bas izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus ā€“ Ä·, Ä£, ļ, ņ, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ stāstÄ«ja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Komentēt

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augÅ”upejoŔās intonācijas, taču latvieÅ”u valodai neraksturÄ«gais runas veids ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba, kas tikai raksturo laiku, kādā dzÄ«vojam, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ norādÄ«ja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādÄ«ja Veisbergs. ā€œNevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba