Valodu apguve tiešsaistē kļūst arvien populārāka, jo tā ir ērta un elastīga. Tomēr ir gan plusi, gan mīnusi, kas jāņem vērā, pirms sākt mācīties. Šajā rakstā mēs aplūkosim valodu mācīšanās tiešsaistē priekšrocības un trūkumus. Priekšrocības: Ērtība: Valodu mācīšanās tiešsaistē ir ērta, jo jūs varat mācīties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Jums nav jādodas uz … Turpināt lasīt Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi
Kategorija: Valodu kursi tiešsaistē
Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs
Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo - divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas. Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir … Turpināt lasīt Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs
Gramatikas izpratnes priekšrocības valodu apguvē
Vai vēlaties uzlabot savas komunikācijas prasmes svešvalodā? Ja jā, tad gramatikas apguve ir ļoti svarīga. Gramatika ir valodas pamats, un laba gramatikas noteikumu izpratne var ievērojami uzlabot jūsu valodas mācīšanās pieredzi. Šajā bloga ierakstā mēs apspriedīsim, kāpēc gramatikas apguve ir tik svarīga valodu apguvē un kādas priekšrocības gūsiet, pievēršot uzmanību gramatikas jautājumiem. Uzlabota saziņa Galvenais … Turpināt lasīt Gramatikas izpratnes priekšrocības valodu apguvē
Cik ātri iespējams apgūt svešvalodu?
Valodu mācību centrs Baltic Media bieži saņem jautājumus par to, cik ātri iespējams apgūt valodu, tāpēc nolēmām paskaidrot sīkāk šajā rakstā. Uzreiz jāatzīst, ka vienotas atbildes uz šo jautājumu nav, it īpaši, ja runājam par individuālām apmācībām. Valodu apguvē iesaistīti gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, kas ietekmē valodas apguves procesu un ātrumu. Atbilde uz šo … Turpināt lasīt Cik ātri iespējams apgūt svešvalodu?
Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»
Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā "Latviešu valodas gramatika". Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota … Turpināt lasīt Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»
Exploring the Role of Artificial Intelligence in Language Training
The use of artificial intelligence (AI) in language training has become increasingly popular in recent years. AI-powered language learning platforms and tools are being used by individuals and institutions alike to improve language proficiency and provide personalized language instruction. One of the key benefits of using AI in language training is the ability to provide … Turpināt lasīt Exploring the Role of Artificial Intelligence in Language Training
Latviešu valodā var pateikt visu
Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.” Vairāk nekā 7 000 … Turpināt lasīt Latviešu valodā var pateikt visu
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts … Turpināt lasīt Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka
Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasīt Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka
Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris
Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, … Turpināt lasīt Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris
Izdota latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece
Piektdien, 3. jūnijā, svinīgi atvērta latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidošana bija labdarības projekts, ābeces bērniem būs iegūstamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kuras caur dažādām labdarības organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācīties latviešu alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācīties savas valodas ābeci, alfabētu un arī Latvijas, … Turpināt lasīt Izdota latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece
Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?
Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā … Turpināt lasīt Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?
Kāpēc ārzemniekiem grūti izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus. Skaidro valodnieks
Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grūtības izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus – ķ, ģ, ļ, ņ, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.
Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasīt Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu
Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve! Uzlabojas smadzeņu darbība Svešvaloda - tā … Turpināt lasīt 4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu
Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens. Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās. Un … Turpināt lasīt Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
