Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū? Plašākas karjeras iespējas Prasme runāt … Turpināt lasīt Valodu spēks darba tirgū
Kategorija: Valodu kursi Rīgā
Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?
Saīsinājumi šķietami atvieglo rakstīšanu, taču apgrūtina lasīšanu – tie ir ērti rakstītājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arī paaudžu atšķirības. Galvenais to izmantošanas iemesls ir nemitīgā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saīsinājumus dēvē par “modernā laikmeta steigas bērniem”. Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot “plds” “paldies” vietā, “vnk” “vienkārši” vietā vai … Turpināt lasīt Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?
Valodu kursi – oriģināla un noderīga dāvana gan ģimenei, gan draugiem
Tuvojas Ziemassvētki un atkal aktuāls kļūst jautājums - ko dāvināt tuviniekiem vai draugiem? Ja meklējat unikālu un oriģinālu dāvanu, kas piedāvā lielisku pieredzi, personīgo izaugsmi un prasmju attīstību, tad valodu kursu dāvanu karte būs lieliska izvēle gan tiem, kas kādreiz ir izteikuši vēlmi apgūt kādu jaunu valodu, gan tiem, kas vēlas uzlabot savas esošās valodas … Turpināt lasīt Valodu kursi – oriģināla un noderīga dāvana gan ģimenei, gan draugiem
Kā sagatavoties Online apmācībām
Baltic Media valodu kursi online režīmā Šobrīd visā pasaulē ir pārmaiņu laiks – cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgūt jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācīties attālināti. Attālinātās mācības ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esošās zināšanas vai apgūt pavisam jaunas. Tiešsaistes kursi ir līdzīgi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes … Turpināt lasīt Kā sagatavoties Online apmācībām
Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums
Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība. Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Retāk … Turpināt lasīt Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums
No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās
Kas ir baltu valodas? Baltu valodas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu-slāvu zaram. Baltu valodās runā balti, galvenokārt zonās, kas sniedzas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jūras Ziemeļeiropā. Baltu valodas iedala divās grupās: rietumbaltu un austrumbaltu (ar divām dzīvajām valodām — lietuviešu un latviešu). No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās Arheoloģiskie dati liecina, ka pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē un m.ē. liela daļa Ziemeļaustrumeiropas — aptuveni no Maskavas līdz Berlīnei — bija baltu valodās runājoša … Turpināt lasīt No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās
Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām
Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas - Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā. No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, … Turpināt lasīt Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām
Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās. Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens … Turpināt lasīt Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
German Gender Disagreement
The Association for German Language (GfdS) is calling for end to the practice of using an asterisk to make gender-specific nouns seem gender-neutral in German, reports Deutsche Welle. In the same way that the asterisk has been used in the U.S. to create gender-neutral words like Latinx, it has been used more and more frequently in German … Turpināt lasīt German Gender Disagreement
Kur legingi un koronavīruss? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnīcās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?
Pirms nieka 17 gadiem Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas veidotāji saprata, ka laiks min uz papēžiem un vārdnīcas saturs jāpārceļ uz elektronisko vidi. “Kaut gan gatava bija tikai sākuma daļa, nepieciešamība pēc jaunajiem vārdiem bija tik liela, ka ilgāk vairs nevarējām gaidīt,” atceras vārdnīcas ieceres autore un tolaik atbildīgā redaktore leksikogrāfe Ieva Zuicena. Darbs, kas viņas … Turpināt lasīt Kur legingi un koronavīruss? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnīcās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?
Ko par latviešiem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru
Attēls: Baltic Media Valodu mācību centrs Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zīmes. Kad pilsēta pierasta un pazīstama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozīmē, ka zīmju nav. Filoloģijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. POŠEIKO) zīmes pamana, apkopo un analizē. Solvitas Berras pēcdoktorantūras pētījumam dots garš un laja acīm diezgan sarežģīts nosaukums: … Turpināt lasīt Ko par latviešiem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru
Radīts viedais cimds, kas ļauj iztulkot zīmju valodu ar 99% precizitāti
Kalifornijas Universitātes pētnieki izstrādājuši risinājumu, ar kura palīdzību iespējams ātri iztulkot zīmju valodu un pārvērst to rakstītos un runātos vārdos. Tā pamatu veido augsto tehnoloģiju cimds un īpaša mobilā lietotne. Risinājums strādā reāllaikā un pagaidām ļauj interpretēt 660 amerikāņu zīmju valodas simbolus ar 98.63% augstu precizitāti. Viedais cimds aprīkots ar izstiepjamiem sensoriem, kuri izgatavoti no elektriskiem … Turpināt lasīt Radīts viedais cimds, kas ļauj iztulkot zīmju valodu ar 99% precizitāti
Jaunums: Japāņu valodas kursi pusaudžiem
Šodien ar panākumiem noslēdzas pirmie intensīvie Baltic Media Valodu mācību centra rīkotie japāņu valodas kursi bērniem, kas notika dienas nometnes formā. Japāņu valodas kursu nometni pusaudžiem vadīja jaunais latviešu popmūzikas talants un IT studente Alise Haijima, kura ir nodzīvojusi Japānā 10 gadus. Šajā dienas nometnē bez valodas kursiem no nulles līmeņa notiek iepazīšanās ar Japānas … Turpināt lasīt Jaunums: Japāņu valodas kursi pusaudžiem
Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā
Angļu valodādaži rakstītie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latviešu valodā, piemēram, “i” lasa kā “ai”, “c” būs “k”, “j’ - “džei”.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latviešu vārdu rakstīšanas un burtošanas. Latvieši Apvienotajā Karalistē jau samierinājušies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arī tādām, ko neatpazīst, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi. Anglijā … Turpināt lasīt Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā
Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā
Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā? Saikļa “ka” un apstākļa vārda “kad” nepareiza lietošana – apstākļa vārds “kad”, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis “ka” nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.). “Tā kā” ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro “par cik” … Turpināt lasīt Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā
Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā
Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, … Turpināt lasīt Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā
Valodu kursi 🌍 Tulkošanas pakalpojumi 