Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.” Vairāk nekā 7 000 … Turpināt lasīt Latviešu valodā var pateikt visu
Kategorija: Valodu kursi Rīgā
Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts … Turpināt lasīt Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17
Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās
Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā. Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu … Turpināt lasīt Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās
Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka
Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasīt Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka
Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris
Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, … Turpināt lasīt Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris
Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas
Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015" secinājusi Latviešu valodas aģentūra. Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus. Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas … Turpināt lasīt Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas
Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā
Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasīt Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā
Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš
Bagāta ir ne vien latviešu ēdienkarte, bet arī valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. Latviešu frazeoloģismiem radoši vietnē Facebook piegājis lietotājs Mārtiņš, kurš izveidojis humoristisku latviešu valodas frazeoloģismu ēdienkarti. Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādīta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arī īpašu ēdienu bērniem. Frazeoloģisms ir leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, … Turpināt lasīt Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš
Izdota latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece
Piektdien, 3. jūnijā, svinīgi atvērta latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidošana bija labdarības projekts, ābeces bērniem būs iegūstamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kuras caur dažādām labdarības organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācīties latviešu alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācīties savas valodas ābeci, alfabētu un arī Latvijas, … Turpināt lasīt Izdota latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece
Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?
Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā … Turpināt lasīt Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?
Kāpēc ārzemniekiem grūti izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus. Skaidro valodnieks
Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grūtības izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus – ķ, ģ, ļ, ņ, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.
Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasīt Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu
Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve! Uzlabojas smadzeņu darbība Svešvaloda - tā … Turpināt lasīt 4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu
Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti
Latviešu valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējušies jeb iekļāvušies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazīstama to izcelsme, piemēram, vārds "bagāts" no krievu valodas, "ģimene" no lietuviešu valodas, "kāzas" no lībiešu valodas, "skurstenis" no zviedru valodas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto "aizguvumi parasti … Turpināt lasīt Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti
Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens. Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās. Un … Turpināt lasīt Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?
Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimo, laiko, heito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – … Turpināt lasīt Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?
Valodu kursi 🌍 Tulkošanas pakalpojumi 