Kategorija: Lingvistika

Lietas, kuras pat latvieÅ”i nezina par savu dzimto valodu!

Komentēt

LatvieÅ”u valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam bÅ«s paskrējuÅ”i garām. LÅ«k, daži no tiem! Visgarākais vārds latvieÅ”u valodā ir Å”is ā€“Ā pretpulksteņrādÄ«tājvirziens.LatvieÅ”u valoda ir viena no divām dzÄ«vajām indoeiropieÅ”u saimes austrumbaltu valodām. AtŔķirÄ«gi no lietuvieÅ”u, latvieÅ”u valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds ā€œtuā€, taču ciematos vecāku … Turpināt lasÄ«t Lietas, kuras pat latvieÅ”i nezina par savu dzimto valodu!

KurÅ” drÄ«kst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatÅ«ras populisms?

Komentēt

Å is raksts bÅ«s par respektu. Pret autoru un tulkotāju. Ikviens teksta tulkojums ir mākslas forma un tajā jāievēro Å”ie abi nosacÄ«jumi. Amandas Gormanas gadÄ«jums ir labs piemērs, lai Å”o respektu apspriestu. Gormanas skandāls Viss sākās ar to, ka amerikāņu dzejnieces Amandu Gormanas dzeju izlēma tulkot Eiropā. NegaidÄ«ti aktualizējās tēma par to, ka katrs tulkotājs Ŕādu … Turpināt lasÄ«t KurÅ” drÄ«kst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatÅ«ras populisms?

Tests: Cik daudz tu zini par mÅ«su kaimiņzemju valodām?

Komentēt

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Baltijas valstÄ«s Å”ogad svin 30 gadu jubileju. AtzÄ«mējot Å”o notikumu, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar igauņu un lietuvieÅ”u kolēģiem piedāvā aizraujoÅ”u un izglÄ«tojoÅ”u tieÅ”saistes viktorÄ«nu par ZiemeļvalstÄ«m. "Ziemeļspēli" var spēlēt gan vienatnē, gan kopā ar Ä£imeni, vai pat izaicināt draugus uz kādu virtuālu maču, pārbaudot savas zināŔanas par ZiemeļvalstÄ«m! … Turpināt lasÄ«t Tests: Cik daudz tu zini par mÅ«su kaimiņzemju valodām?

Eiropā izveidota platforma, kas palÄ«dzēs nojaukt valodu barjeru

Komentēt

Eiropas SavienÄ«bas finansētā projektā ā€œSELMAā€ izveidotā platforma palÄ«dzēs nojaukt valodu barjeras, ā€œLatvijas AvÄ«zeiā€ apliecināja Latvijas Universitātes MākslÄ«gā intelekta laboratorijas vadoÅ”ais pētnieks Guntis BārzdiņŔ. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institÅ«ts (LU MII) sācis lÄ«dzdalÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas pētniecÄ«bas un inovāciju programmas ā€œHorizon 2020ā€ projekta ā€œSELMAā€ Ä«stenoÅ”anā. Projekta laikā ar dažādu valstu institÅ«ciju palÄ«dzÄ«bu tiks izveidota daudzvalodu atvērtā … Turpināt lasÄ«t Eiropā izveidota platforma, kas palÄ«dzēs nojaukt valodu barjeru

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatÄ«ja iepriekÅ”

Komentēt

Nesen zinātnieki ir atklājuÅ”i, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu bÅ«t parādÄ«jusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija … Turpināt lasÄ«t Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatÄ«ja iepriekÅ”

Kāpēc RÄ«gu sauc par RÄ«gu?

Komentēt

RÄ«ga vienmēr ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla pilsēta. Dažādos vēstures periodos pilsētā dominējuÅ”as dažādas valodas. Par to liecina Å«denstilpju un salu, ielu un apkaimju nosaukumi. Transformējoties no vienas valodas citā, piemēram, no vācu uz latvieÅ”u, vietvārdi mainÄ«juÅ”i sākotnējo skanējumu, bet reizēm ieguvuÅ”i pavisam citas nozÄ«mes. Pats vārds ā€œRÄ«gaā€: kāpēc pilsēta ir ieguvusi Ŕādu nosaukumu? RÄ«gas … Turpināt lasÄ«t Kāpēc RÄ«gu sauc par RÄ«gu?

Ierunājot Latvijas himnu, aicina palÄ«dzēt mākslÄ«gajam intelektam atpazÄ«t latvieÅ”u valodu

Komentēt

Ikviens, kura dzimtā valoda nav latvieÅ”u, ir aicināts iesaistÄ«ties mākslÄ«gā intelekta apmācÄ«bā, ierunājot Latvijas valsts himnuĀ tÄ«mekļa vietnē "Ierunā himnu". Valodu tehnoloÄ£iju uzņēmums "Tilde" iesÅ«tÄ«tos audioierakstus izmantos, lai veidotu iekļaujoÅ”u mākslÄ«gā intelekta risinājumu latvieÅ”u valodas runas atpazÄ«Å”anai. "Tildes" mākslÄ«gā intelekta biznesa attÄ«stÄ«tājs MārtiņŔ SÅ«na skaidroja, ka mākslÄ«gā intelekta apmācÄ«ba ir sarežģīts un laikietilpÄ«gs process, kas nav … Turpināt lasÄ«t Ierunājot Latvijas himnu, aicina palÄ«dzēt mākslÄ«gajam intelektam atpazÄ«t latvieÅ”u valodu

LatvieÅ”u valoda digitālajā laikmetā

Komentēt

Informācijas tehnoloÄ£ija maina mÅ«su ikdienu. Mēs lietojam datorus, lai rakstÄ«tu, sazinātos, veiktu aprēķinus, meklētu informāciju un ā€” arvien vairāk ā€” lai lasÄ«tu, klausÄ«tos mÅ«ziku, skatÄ«tos fotoattēlus un filmas. Kabatā sev lÄ«dzi mēs nēsājam mazus datorus ā€” viedtālruņus ā€”, no kuriem zvanām, kuros rakstām un saņemam e-pasta vēstules, iegÅ«stam informāciju un izklaidējamies neatkarÄ«gi no atraÅ”anās vietas. … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valoda digitālajā laikmetā

Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

Komentēt

RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas LatvieÅ”u valodas attÄ«stÄ«bas kopa par 2020.gada vārdu ir izvēlējusies "sejautu", savukārt par gada nevārdu atzÄ«ts "vaibs". Kā preses konferencē informēja RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas pārstāvis UÄ£is Nastevičs, kategorijai "Gada vārds" tika iesÅ«tÄ«ti daudz jaunu vārdu, kādus iepriekÅ” konkursa rÄ«kotāji nebija saņēmuÅ”i.  Nastevičs norādÄ«ja, ka 2020.gada vārda finālisti bija "mājsēde", "kovidioti", "burbulis" un "sejauts". … Turpināt lasÄ«t Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

SaÄ«sinājumi valodā ā€“ modes lieta un viltus draugi?

Komentēt

SaÄ«sinājumi Ŕķietami atvieglo rakstÄ«Å”anu, taču apgrÅ«tina lasÄ«Å”anu ā€“ tie ir ērti rakstÄ«tājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arÄ« paaudžu atŔķirÄ«bas. Galvenais to izmantoÅ”anas iemesls ir nemitÄ«gā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saÄ«sinājumus dēvē par ā€œmodernā laikmeta steigas bērniemā€. Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot ā€œpldsā€ ā€œpaldiesā€ vietā, ā€œvnkā€ ā€œvienkārÅ”iā€ vietā vai … Turpināt lasÄ«t SaÄ«sinājumi valodā ā€“ modes lieta un viltus draugi?

Skolēnu attieksme pret latvieÅ”u valodu ir pozitÄ«va, taču ne pret tās apguvi

Komentēt

Skolēni nenoliedz latvieÅ”u valodas nozÄ«mi, taču skoloÅ”anās gaitā zaudē motivāciju, atklāj pētÄ«jums par attieksmi pret latvieÅ”u valodu mācÄ«bu procesā. Ir nepiecieÅ”ams to padarÄ«t mÅ«sdienÄ«gāku, secina speciālisti. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras (LVA) pētÄ«jums ā€œAttieksme pret latvieÅ”u valodu un tās mācÄ«bu procesuā€ tapis 2017.ā€“2020. gadā. Tā mērÄ·is ā€“ izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latvieÅ”u valodas mācÄ«bu procesu: … Turpināt lasÄ«t Skolēnu attieksme pret latvieÅ”u valodu ir pozitÄ«va, taču ne pret tās apguvi

LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvēsturiskais mantojums

Komentēt

LatvieÅ”u literārās valodas attÄ«stÄ«bas avots vienmēr ir bijuÅ”i reÄ£ionālie/teritoriālie latvieÅ”u valodas varianti. Runājot par latvieÅ”u valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgalieÅ”u rakstu valoda kā bÅ«tiska latgalieÅ”u identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultÅ«ras vērtÄ«ba. Valsts valodas likuma 3. pantā norādÄ«ts, ka valsts nodroÅ”ina latgalieÅ”u rakstu valodas kā vēsturiska latvieÅ”u valodas paveida saglabāŔanu, aizsardzÄ«bu un attÄ«stÄ«bu. Retāk … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas kultÅ«rvēsturiskais mantojums

Kā stiprināt dzimto valodu paÅ”u zemē?

Komentēt

Baltic Media Valodu mācÄ«bu centrs Valsts prezidents Egils Levits RÄ«gas pilÄ« bija pulcējis vienkopus daudzas personas ā€“ gan valodniekus, literātus, mācÄ«bspēkus, gan arÄ« par valsts valodu atbildÄ«go institÅ«ciju pārstāvjus ā€“, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mÅ«su lingvistisko uzvedÄ«bu dažādās dzÄ«ves jomās. Atklājot diskusiju ā€œTēmturis ā€“ valsts valodaā€, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens … Turpināt lasÄ«t Kā stiprināt dzimto valodu paÅ”u zemē?

German Gender Disagreement

Komentēt

The Association for German Language (GfdS) is calling for end to the practice of using an asterisk to make gender-specific nouns seem gender-neutral in German, reports Deutsche Welle. In the same way that the asterisk has been used in the U.S. to create gender-neutral words like Latinx, it has been used more and more frequently in German … Turpināt lasÄ«t German Gender Disagreement

Kur legingi un koronavÄ«russ? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnÄ«cās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?

Komentēt

Pirms nieka 17 gadiem MÅ«sdienu latvieÅ”u valodas vārdnÄ«cas veidotāji saprata, ka laiks min uz papēžiem un vārdnÄ«cas saturs jāpārceļ uz elektronisko vidi. ā€œKaut gan gatava bija tikai sākuma daļa, nepiecieÅ”amÄ«ba pēc jaunajiem vārdiem bija tik liela, ka ilgāk vairs nevarējām gaidÄ«t,ā€ atceras vārdnÄ«cas ieceres autore un tolaik atbildÄ«gā redaktore leksikogrāfe Ieva Zuicena. Darbs, kas viņas … Turpināt lasÄ«t Kur legingi un koronavÄ«russ? Ne visi vārdi, kurus lietojam ikdienā, atrodami vārdnÄ«cās. Kādi ir kritēriji, lai tie tur nonāktu?

Ko par latvieÅ”iem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru

Komentēt

Attēls: Baltic Media Valodu mācÄ«bu centrs Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zÄ«mes. Kad pilsēta pierasta un pazÄ«stama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozÄ«mē, ka zÄ«mju nav. FiloloÄ£ijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. Ā­POÅ EIKO) zÄ«mes pamana, apkopo un analizē. Solvitas Berras pēcdoktorantÅ«ras pētÄ«jumam dots garÅ” un laja acÄ«m diezgan sarežģīts nosaukums: … Turpināt lasÄ«t Ko par latvieÅ”iem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru