Kategorija: Lingvistika

Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Komentēt

Piektdien, 3. jÅ«nijā, svinÄ«gi atvērta latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, ābeces bērniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kurasĀ caur dažādām labdarÄ«bas organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācÄ«ties latvieÅ”u alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācÄ«ties savas valodas ābeci, alfabētu un arÄ« Latvijas, … Turpināt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Komentēt

Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com Sociālie tÄ«kli iespaido ne tikai mÅ«su ikdienu, bet arÄ« valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitÄ«va ziņa. "Å obrÄ«d mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekÅ”meta, parādÄ«bas vai Ä«paŔības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski," stāsta RÄ«gas 64.vidusskolas latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t ‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Komentēt

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis MÄ«lenbahs mācÄ«jās Tērbatas Universitātē, iegÅ«stot klasiskā filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viņŔ nostrādāja par skolotāju ā€“ sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk RÄ«gā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881.Ā gadā, sākotnēji viņŔ bija vairāk pazÄ«stams kā literatÅ«rzinātnieks un tulkotājs ā€“ viņa tulkojumā … Turpināt lasÄ«t Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Kāpēc ārzemniekiem grÅ«ti izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus. Skaidro valodnieks

Komentēt

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grÅ«tÄ«bas izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus ā€“ Ä·, Ä£, ļ, ņ, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ stāstÄ«ja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Komentēt

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augÅ”upejoŔās intonācijas, taču latvieÅ”u valodai neraksturÄ«gais runas veids ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba, kas tikai raksturo laiku, kādā dzÄ«vojam, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ norādÄ«ja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādÄ«ja Veisbergs. ā€œNevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa ā€“ turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Komentēt

Valsts valodas centra (VVC) LatvieÅ”u valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latvieÅ”u valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latvieÅ”u valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ä»viva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris TimuÅ”ka. TimuÅ”ka uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti lÄ«dzÅ”inējie nosaukumi, kad tam ir … Turpināt lasÄ«t Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa ā€“ turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Komentēt

Latvijas Universitātes LatvieÅ”u valodas institÅ«ts sadarbÄ«bā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalÄ«ties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarÅ«pētu skaistu tautas dāvanu Jāņa EndzelÄ«na 150. dzimÅ”anas dienai. Jāņa EndzelÄ«na devumu valodu daudzveidÄ«bas veicināŔanā ir novērtējis arÄ« UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arÄ« latvieÅ”u valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

Komentēt

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozÄ«mē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas lÄ«dz otrai var bÅ«tiski atŔķirties, jo to Ŕķērso trÄ«s dialekti, kur valoda atŔķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos. Rakstos neapzÄ«mēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādÄ«ba ir intonācija. Vienas no noturÄ«gākajām dialektu Ä«patnÄ«bām saistāmas tieÅ”i … Turpināt lasÄ«t Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

Vai emocijzÄ«mes uzvarēs vārdus? Valodas nozÄ«me digitālajā laikmetā

Komentēt

MÅ«sdienu tehnoloÄ£ijas ir bÅ«tiski mainÄ«juÅ”as veidu, kā strādājam, mijiedarbojamies un sazināmies, raksta valodniece Aiga Veckalne. Digitālie mediji kļuvuÅ”i tik svarÄ«gi, ka ir radies pat jauns valodas paveids ā€” Ā«digilektsĀ». Tā spilgtākās iezÄ«mes ir tÄ«meklÄ« raduÅ”ies jaunvārdi un emocijzÄ«mes. Digilekta attÄ«stÄ«ba un ietekme uz mutvārdu saziņu var palÄ«dzēt mazināt ierobežojumus un psiholoÄ£isko atsveÅ”inātÄ«bu, ko sabiedrÄ«bā savulaik … Turpināt lasÄ«t Vai emocijzÄ«mes uzvarēs vārdus? Valodas nozÄ«me digitālajā laikmetā

Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodām

Komentēt

Lai gan valodu skaits nemitÄ«gi mainās, izrādās, pasaulē Å”obrÄ«d tiek lietoti vairāk nekā septiņi tÅ«kstoÅ”i dažādu valodu, bet, ja iemācÄ«sieties 23 sveÅ”valodas, ar to bÅ«s pietiekami, lai spētu sazināties ar pusi mÅ«su planētas iedzÄ«votāju. Kura ir oficiālā gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zināmām lielvalstÄ«m nav savas oficiālās valodas un kuru no visām valodām ir … Turpināt lasÄ«t Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodām

“Kovidvārdi”

Komentēt

NeapÅ”aubāmi Covid- 19 pandēmijas laiks atspoguļojas arÄ« valodā. Profesore, filoloÄ£e Ina Druviete Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKultÅ«ras Rondoā€ uzsver, ka valoda mainās nepārtraukti: ā€œValoda ir dzÄ«vs organisms, tā reaģē uz visām norisēm apkārtējā vidē, un tā sauktā Covid leksika bÅ«tÄ«bā ir tikai ārēja izpausme tiem procesiem, kas notiek daudzos valodas lÄ«meņos, ir notikuÅ”i vienmēr un droÅ”i vien bÅ«s gaidāmi … Turpināt lasÄ«t “Kovidvārdi”

IZM sola rÅ«pēties par latvieÅ”u valodas ilgtspējÄ«bu

Komentēt

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērÄ·i noteikusi latvieÅ”u valodas ilgtspējas nodroÅ”inājumu, kā arÄ« stiprināt tās lietojumu visā sabiedrÄ«bā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstÄ«ja Ministru kabinetā. IZM norādÄ«ja, ka valsts valodas politikas mērÄ·i valsts attÄ«stÄ«bas kontekstā saistāmi ar indivÄ«da attÄ«stÄ«bu un konkurētspēju, labklājÄ«bas … Turpināt lasÄ«t IZM sola rÅ«pēties par latvieÅ”u valodas ilgtspējÄ«bu

Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senā pagātnē

Komentēt

MÅ«sdienās visi lÄ«bieÅ”i runā latviski, bet latvieÅ”u valoda daudz ir aizguvusi no lÄ«bieÅ”u valodas. Savukārt Baltijas (jÅ«ras) somu valodās jeb finnu valodās ir divi vai trÄ«s simti aizguvumu no baltu valodas, kuras runātāji savu valodu nomainÄ«ja uz finnu pirmvalodu jau pirms pāris tÅ«kstoÅ”iem gadu. Latvietis, kas apgÅ«st somu valodu, drÄ«z sastop vārdus, kas izklausās pazÄ«stami, … Turpināt lasÄ«t Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senā pagātnē

“Lufthansa” turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

Komentēt

Sveiciens "Sehr geehrte Damen und Herren, herzlich willkommen an Bord" jeb latvieÅ”u valodas tulkojumā ā€œDāmas un kungi, laipni lÅ«gti uz klājaā€ jau drÄ«zumā kļūs par daļu no aviokompānijas ā€œLufthansaā€ vēsturi. Vācijas lidsabiedrÄ«ba turpmāk plāno izmantot dzimumneitrālu valodu. Pārmaiņas skars ne tikai ā€œLufthansaā€, bet arÄ« pārējās grupas lidsabiedrÄ«bas, to vidÅ« ā€œAustrian Airlinesā€, ā€œSwissā€ un ā€œEurowingsā€. KompānijasĀ pārstāve … Turpināt lasÄ«t “Lufthansa” turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

Interesanti fakti par valodām

Komentēt

Vai zināji, ka: JapāņiĀ izvairās no vārdiemĀ ā€žnē, nevaru, nezinuā€, it kā tie bÅ«tu lamu vārdi.Ā Vairākās AmazonesĀ indiāņu valodāsĀ 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.Ā Ä€frikāĀ tiek runāts aptuveni 1000 valodās.Ā TrÄ«spadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku ā€“Ā Ä·Ä«nieÅ”u, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēzieÅ”u, franču, vācu, urdu.Ā 500 000 cilvēku … Turpināt lasÄ«t Interesanti fakti par valodām

Ä¢ermānismi latvieÅ”u valodā ā€“ paliekoÅ”i un spilgti

Komentēt

LatvieÅ”u valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējuÅ”ies jeb iekļāvuÅ”ies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazÄ«stama to izcelsme, piemēram, vārds "bagāts" no krievu valodas, "Ä£imene" no lietuvieÅ”u valodas, "kāzas" no lÄ«bieÅ”u valodas, "skurstenis" no zviedru valodas un tamlÄ«dzÄ«gi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto "aizguvumi parasti … Turpināt lasÄ«t Ä¢ermānismi latvieÅ”u valodā ā€“ paliekoÅ”i un spilgti