Galveno darbības rādītāju (KPI) uzlabošana, izmantojot valodu kursus ienākšanai starptautiskajā tirgū

Mūsdienu globalizētajā pasaulē paplašināšanās starptautiskajos tirgos ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību daudziem uzņēmumiem. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs jaunuzņēmums vai starptautiska korporācija, spēja efektīvi sazināties un sadarboties ar klientiem un partneriem dažādās valstīs ir ļoti svarīga. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes gūt panākumus, ieejot starptautiskajos tirgos, ir ieguldīt līdzekļus valodu kursos. … Turpināt lasīt Galveno darbības rādītāju (KPI) uzlabošana, izmantojot valodu kursus ienākšanai starptautiskajā tirgū

Seminārā Londonas latviešiem skaidro, kā bērniem mācīt latviešu valodu angliskā vidē

Kā veicināt latviešu valodas apguvi, ja apkārt un bieži vien pat mājās visi runā angliski? Ko darīt, ja bērns nelabprāt runā latviski? Par to nupat tika spriests Londonas latviešu skolā, vienai no māmiņām – Londonas Universitātes koledžas asociētajai profesorei izglītības socioloģijā Olgai Carai – vadot semināru par to, kas bērniem palīdz apgūt latviešu valodu, un … Turpināt lasīt Seminārā Londonas latviešiem skaidro, kā bērniem mācīt latviešu valodu angliskā vidē

«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

  Vai esat mēģinājuši "Youtube" latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, "gudrajai mājai", robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, … Turpināt lasīt «Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa. Noslēgusies akcija jauniešiem "Valodas pingpongs". Tās dalībniekus mudināja … Turpināt lasīt Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi

Valodu apguve tiešsaistē kļūst arvien populārāka, jo tā ir ērta un elastīga. Tomēr ir gan plusi, gan mīnusi, kas jāņem vērā, pirms sākt mācīties. Šajā rakstā mēs aplūkosim valodu mācīšanās tiešsaistē priekšrocības un trūkumus. Priekšrocības: Ērtība: Valodu mācīšanās tiešsaistē ir ērta, jo jūs varat mācīties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Jums nav jādodas uz … Turpināt lasīt Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022

Aptauju jau divdesmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2022. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22. februārī … Turpināt lasīt Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā "Latviešu valodas gramatika". Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota … Turpināt lasīt Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts … Turpināt lasīt Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā. Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu … Turpināt lasīt Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasīt Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, … Turpināt lasīt Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju "Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē", kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš. VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes … Turpināt lasīt VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

«Vieglā valoda» – vienkārši par dažkārt sarežģīto

Svešvārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslīd garām svarīgas un, iespējams, ļoti noderīgas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu „vieglā valoda” – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri. Latvijas Cilvēku … Turpināt lasīt «Vieglā valoda» – vienkārši par dažkārt sarežģīto

Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā "Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015" secinājusi Latviešu valodas aģentūra. Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus. Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas … Turpināt lasīt Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasīt Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš

Bagāta ir ne vien latviešu ēdienkarte, bet arī valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. Latviešu frazeoloģismiem radoši vietnē Facebook piegājis lietotājs Mārtiņš, kurš izveidojis humoristisku latviešu valodas frazeoloģismu ēdienkarti.  Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādīta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arī īpašu ēdienu bērniem. Frazeoloģisms ir leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, … Turpināt lasīt Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš