Kategorija: LatvieŔu valodas kursi

Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Komentēt

Piektdien, 3. jÅ«nijā, svinÄ«gi atvērta latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, ābeces bērniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kurasĀ caur dažādām labdarÄ«bas organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācÄ«ties latvieÅ”u alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācÄ«ties savas valodas ābeci, alfabētu un arÄ« Latvijas, … Turpināt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Komentēt

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis MÄ«lenbahs mācÄ«jās Tērbatas Universitātē, iegÅ«stot klasiskā filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viņŔ nostrādāja par skolotāju ā€“ sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk RÄ«gā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881.Ā gadā, sākotnēji viņŔ bija vairāk pazÄ«stams kā literatÅ«rzinātnieks un tulkotājs ā€“ viņa tulkojumā … Turpināt lasÄ«t Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Kāpēc ārzemniekiem grÅ«ti izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus. Skaidro valodnieks

Komentēt

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grÅ«tÄ«bas izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus ā€“ Ä·, Ä£, ļ, ņ, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ stāstÄ«ja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Komentēt

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augÅ”upejoŔās intonācijas, taču latvieÅ”u valodai neraksturÄ«gais runas veids ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba, kas tikai raksturo laiku, kādā dzÄ«vojam, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ norādÄ«ja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādÄ«ja Veisbergs. ā€œNevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa ā€“ turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Komentēt

Valsts valodas centra (VVC) LatvieÅ”u valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latvieÅ”u valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latvieÅ”u valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ä»viva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris TimuÅ”ka. TimuÅ”ka uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti lÄ«dzÅ”inējie nosaukumi, kad tam ir … Turpināt lasÄ«t Kijiva, Harkiva, Ä»viva, Čornobiļa ā€“ turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Komentēt

Latvijas Universitātes LatvieÅ”u valodas institÅ«ts sadarbÄ«bā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalÄ«ties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarÅ«pētu skaistu tautas dāvanu Jāņa EndzelÄ«na 150. dzimÅ”anas dienai. Jāņa EndzelÄ«na devumu valodu daudzveidÄ«bas veicināŔanā ir novērtējis arÄ« UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arÄ« latvieÅ”u valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

Komentēt

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozÄ«mē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas lÄ«dz otrai var bÅ«tiski atŔķirties, jo to Ŕķērso trÄ«s dialekti, kur valoda atŔķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos. Rakstos neapzÄ«mēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādÄ«ba ir intonācija. Vienas no noturÄ«gākajām dialektu Ä«patnÄ«bām saistāmas tieÅ”i … Turpināt lasÄ«t Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

IZM sola rÅ«pēties par latvieÅ”u valodas ilgtspējÄ«bu

Komentēt

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērÄ·i noteikusi latvieÅ”u valodas ilgtspējas nodroÅ”inājumu, kā arÄ« stiprināt tās lietojumu visā sabiedrÄ«bā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstÄ«ja Ministru kabinetā. IZM norādÄ«ja, ka valsts valodas politikas mērÄ·i valsts attÄ«stÄ«bas kontekstā saistāmi ar indivÄ«da attÄ«stÄ«bu un konkurētspēju, labklājÄ«bas … Turpināt lasÄ«t IZM sola rÅ«pēties par latvieÅ”u valodas ilgtspējÄ«bu

Ä¢ermānismi latvieÅ”u valodā ā€“ paliekoÅ”i un spilgti

Komentēt

LatvieÅ”u valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējuÅ”ies jeb iekļāvuÅ”ies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazÄ«stama to izcelsme, piemēram, vārds "bagāts" no krievu valodas, "Ä£imene" no lietuvieÅ”u valodas, "kāzas" no lÄ«bieÅ”u valodas, "skurstenis" no zviedru valodas un tamlÄ«dzÄ«gi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto "aizguvumi parasti … Turpināt lasÄ«t Ä¢ermānismi latvieÅ”u valodā ā€“ paliekoÅ”i un spilgti

Vidusskolas beidzēju latvieÅ”u valodas prasmes dramatiski krÄ«tas

Komentēt

Latvijā vidusskolas beidzējuĀ latvieÅ”u valodas prasmes dramatiski krÄ«tas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidÄ«jumā "Krustpunktā" paudaĀ Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologsĀ Jānis Ikstens. Runājot par valsts valodas politiku un latvieÅ”u valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacÄ«ja, ka problēma ir ne tikai sliktās latvieÅ”u valodas prasmes krievvalodÄ«go vidÅ«, bet arÄ« vidusskolēnuĀ latvieÅ”u valsts valodas zināŔanas, kas bÅ«tiski pasliktinājuŔās. Un … Turpināt lasÄ«t Vidusskolas beidzēju latvieÅ”u valodas prasmes dramatiski krÄ«tas

Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem

Komentēt

Piedāvājam iespēju pievienoties valodu mācÄ«bu centra ā€œBaltic Mediaā€ komandai un aicinām pieteikties dažādu valodu kursu pasniedzējus nodarbÄ«bu vadÄ«Å”anai bērniem vecumā no 3 gadiem. Meklējam angļu, zviedru, japāņu, krievu, Ä·Ä«nieÅ”u, norvēģu, latvieÅ”u un citu valodu pasniedzējus ilgtermiņa sadarbÄ«bai. ā€œBaltic Media Ltdā€ ir ISO sertificēta valodu pakalpojumu sniegÅ”anas aÄ£entÅ«ra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. … Turpināt lasÄ«t Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem

Lietas, kuras pat latvieÅ”i nezina par savu dzimto valodu!

Komentēt

LatvieÅ”u valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam bÅ«s paskrējuÅ”i garām. LÅ«k, daži no tiem! Visgarākais vārds latvieÅ”u valodā ir Å”is ā€“Ā pretpulksteņrādÄ«tājvirziens.LatvieÅ”u valoda ir viena no divām dzÄ«vajām indoeiropieÅ”u saimes austrumbaltu valodām. AtŔķirÄ«gi no lietuvieÅ”u, latvieÅ”u valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds ā€œtuā€, taču ciematos vecāku … Turpināt lasÄ«t Lietas, kuras pat latvieÅ”i nezina par savu dzimto valodu!

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatÄ«ja iepriekÅ”

Komentēt

Nesen zinātnieki ir atklājuÅ”i, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu bÅ«t parādÄ«jusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija … Turpināt lasÄ«t Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatÄ«ja iepriekÅ”

Angļu valoda raiti ienāk latvieÅ”u sarunā

Komentēt

Ā  January 12, 2021Andra LankaĀ On Angļu Valoda Raiti Ienāk LatvieÅ”u Sarunā MÅ«sdienās arvien biežāk izjÅ«tam angļu valodas klātbÅ«tni latvieÅ”u valodā. Vislabāk Å”o faktu apstiprina jaunieÅ”u vidÅ« sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mÅ«su dzimtajā latvieÅ”u valodā ā€žieslÄ«dā€ pavisam dabiski un Å”is process dažkārt Ŕķiet neapturams. Tomēr svarÄ«gākais jautājums ir par to, cik … Turpināt lasÄ«t Angļu valoda raiti ienāk latvieÅ”u sarunā

Kāpēc RÄ«gu sauc par RÄ«gu?

Komentēt

RÄ«ga vienmēr ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla pilsēta. Dažādos vēstures periodos pilsētā dominējuÅ”as dažādas valodas. Par to liecina Å«denstilpju un salu, ielu un apkaimju nosaukumi. Transformējoties no vienas valodas citā, piemēram, no vācu uz latvieÅ”u, vietvārdi mainÄ«juÅ”i sākotnējo skanējumu, bet reizēm ieguvuÅ”i pavisam citas nozÄ«mes. Pats vārds ā€œRÄ«gaā€: kāpēc pilsēta ir ieguvusi Ŕādu nosaukumu? RÄ«gas … Turpināt lasÄ«t Kāpēc RÄ«gu sauc par RÄ«gu?

LatvieÅ”u valoda digitālajā laikmetā

Komentēt

Informācijas tehnoloÄ£ija maina mÅ«su ikdienu. Mēs lietojam datorus, lai rakstÄ«tu, sazinātos, veiktu aprēķinus, meklētu informāciju un ā€” arvien vairāk ā€” lai lasÄ«tu, klausÄ«tos mÅ«ziku, skatÄ«tos fotoattēlus un filmas. Kabatā sev lÄ«dzi mēs nēsājam mazus datorus ā€” viedtālruņus ā€”, no kuriem zvanām, kuros rakstām un saņemam e-pasta vēstules, iegÅ«stam informāciju un izklaidējamies neatkarÄ«gi no atraÅ”anās vietas. … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valoda digitālajā laikmetā