Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grūtības izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus – ķ, ģ, ļ, ņ, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.
Kategorija: Latviešu valodas kursi
Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasīt Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai
Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška. Timuška uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti līdzšinējie nosaukumi, kad tam ir … Turpināt lasīt Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai
Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules … Turpināt lasīt Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku
Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?
Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozīmē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas līdz otrai var būtiski atšķirties, jo to šķērso trīs dialekti, kur valoda atšķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos. Rakstos neapzīmēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādība ir intonācija. Vienas no noturīgākajām dialektu īpatnībām saistāmas tieši … Turpināt lasīt Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?
IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā. IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības … Turpināt lasīt IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību
Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti
Latviešu valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējušies jeb iekļāvušies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazīstama to izcelsme, piemēram, vārds "bagāts" no krievu valodas, "ģimene" no lietuviešu valodas, "kāzas" no lībiešu valodas, "skurstenis" no zviedru valodas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto "aizguvumi parasti … Turpināt lasīt Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti
Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens. Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās. Un … Turpināt lasīt Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem
Piedāvājam iespēju pievienoties valodu mācību centra “Baltic Media” komandai un aicinām pieteikties dažādu valodu kursu pasniedzējus nodarbību vadīšanai bērniem vecumā no 3 gadiem. Meklējam angļu, zviedru, japāņu, krievu, ķīniešu, norvēģu, latviešu un citu valodu pasniedzējus ilgtermiņa sadarbībai. “Baltic Media Ltd” ir ISO sertificēta valodu pakalpojumu sniegšanas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. … Turpināt lasīt Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem
Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!
Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem! Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku … Turpināt lasīt Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!
Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš
Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu būt parādījusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija … Turpināt lasīt Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš
Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā
January 12, 2021Andra Lanka On Angļu Valoda Raiti Ienāk Latviešu Sarunā Mūsdienās arvien biežāk izjūtam angļu valodas klātbūtni latviešu valodā. Vislabāk šo faktu apstiprina jauniešu vidū sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mūsu dzimtajā latviešu valodā „ieslīd” pavisam dabiski un šis process dažkārt šķiet neapturams. Tomēr svarīgākais jautājums ir par to, cik … Turpināt lasīt Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā
Kāpēc Rīgu sauc par Rīgu?
Rīga vienmēr ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla pilsēta. Dažādos vēstures periodos pilsētā dominējušas dažādas valodas. Par to liecina ūdenstilpju un salu, ielu un apkaimju nosaukumi. Transformējoties no vienas valodas citā, piemēram, no vācu uz latviešu, vietvārdi mainījuši sākotnējo skanējumu, bet reizēm ieguvuši pavisam citas nozīmes. Pats vārds “Rīga”: kāpēc pilsēta ir ieguvusi šādu nosaukumu? Rīgas … Turpināt lasīt Kāpēc Rīgu sauc par Rīgu?
Latviešu valoda digitālajā laikmetā
Informācijas tehnoloģija maina mūsu ikdienu. Mēs lietojam datorus, lai rakstītu, sazinātos, veiktu aprēķinus, meklētu informāciju un — arvien vairāk — lai lasītu, klausītos mūziku, skatītos fotoattēlus un filmas. Kabatā sev līdzi mēs nēsājam mazus datorus — viedtālruņus —, no kuriem zvanām, kuros rakstām un saņemam e-pasta vēstules, iegūstam informāciju un izklaidējamies neatkarīgi no atrašanās vietas. … Turpināt lasīt Latviešu valoda digitālajā laikmetā
Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa par 2020.gada vārdu ir izvēlējusies "sejautu", savukārt par gada nevārdu atzīts "vaibs". Kā preses konferencē informēja Rīgas Latviešu biedrības pārstāvis Uģis Nastevičs, kategorijai "Gada vārds" tika iesūtīti daudz jaunu vārdu, kādus iepriekš konkursa rīkotāji nebija saņēmuši. Nastevičs norādīja, ka 2020.gada vārda finālisti bija "mājsēde", "kovidioti", "burbulis" un "sejauts". … Turpināt lasīt Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?
Saīsinājumi šķietami atvieglo rakstīšanu, taču apgrūtina lasīšanu – tie ir ērti rakstītājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arī paaudžu atšķirības. Galvenais to izmantošanas iemesls ir nemitīgā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saīsinājumus dēvē par “modernā laikmeta steigas bērniem”. Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot “plds” “paldies” vietā, “vnk” “vienkārši” vietā vai … Turpināt lasīt Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?
Valodu kursi 🌍 Tulkošanas pakalpojumi 