Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā … Turpināt lasīt Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?
Kategorija: latviešu valoda
Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda, bet ir arī lieliski, ka ir globālā valoda – angļu
Pēdējo 200 gadu laikā notika varens fenomens, saukts par urbanizāciju, taču urbanizācija pieder vecajai paradigmai. Mēs vairs nestrādājam fabrikās un neražojam preces – tā vietā mēs ražojam pakalpojumus. Brīdī, kad mēs pārgājām no produktu uz servisa ekonomiku, mēs jau bijām pārcēlušies no laukiem uz pilsētām. Un fabrikas, kurās mēs strādājām, piesārņoja pilsētas, un mums bija … Turpināt lasīt Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda, bet ir arī lieliski, ka ir globālā valoda – angļu
Kāpēc ārzemniekiem grūti izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus. Skaidro valodnieks
Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grūtības izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus – ķ, ģ, ļ, ņ, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.
Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasīt Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība
Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai
Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška. Timuška uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti līdzšinējie nosaukumi, kad tam ir … Turpināt lasīt Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai
Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku
Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules … Turpināt lasīt Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku
Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?
Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozīmē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas līdz otrai var būtiski atšķirties, jo to šķērso trīs dialekti, kur valoda atšķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos. Rakstos neapzīmēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādība ir intonācija. Vienas no noturīgākajām dialektu īpatnībām saistāmas tieši … Turpināt lasīt Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?
Interesanti: aizraujoši fakti par valodām
Lai gan valodu skaits nemitīgi mainās, izrādās, pasaulē šobrīd tiek lietoti vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu valodu, bet, ja iemācīsieties 23 svešvalodas, ar to būs pietiekami, lai spētu sazināties ar pusi mūsu planētas iedzīvotāju. Kura ir oficiālā gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zināmām lielvalstīm nav savas oficiālās valodas un kuru no visām valodām ir … Turpināt lasīt Interesanti: aizraujoši fakti par valodām
“Kovidvārdi”
Neapšaubāmi Covid- 19 pandēmijas laiks atspoguļojas arī valodā. Profesore, filoloģe Ina Druviete Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” uzsver, ka valoda mainās nepārtraukti: “Valoda ir dzīvs organisms, tā reaģē uz visām norisēm apkārtējā vidē, un tā sauktā Covid leksika būtībā ir tikai ārēja izpausme tiem procesiem, kas notiek daudzos valodas līmeņos, ir notikuši vienmēr un droši vien būs gaidāmi … Turpināt lasīt “Kovidvārdi”
IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā. IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības … Turpināt lasīt IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību
Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senā pagātnē
Mūsdienās visi lībieši runā latviski, bet latviešu valoda daudz ir aizguvusi no lībiešu valodas. Savukārt Baltijas (jūras) somu valodās jeb finnu valodās ir divi vai trīs simti aizguvumu no baltu valodas, kuras runātāji savu valodu nomainīja uz finnu pirmvalodu jau pirms pāris tūkstošiem gadu. Latvietis, kas apgūst somu valodu, drīz sastop vārdus, kas izklausās pazīstami, … Turpināt lasīt Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senā pagātnē
“Lufthansa” turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā
Sveiciens "Sehr geehrte Damen und Herren, herzlich willkommen an Bord" jeb latviešu valodas tulkojumā “Dāmas un kungi, laipni lūgti uz klāja” jau drīzumā kļūs par daļu no aviokompānijas “Lufthansa” vēsturi. Vācijas lidsabiedrība turpmāk plāno izmantot dzimumneitrālu valodu. Pārmaiņas skars ne tikai “Lufthansa”, bet arī pārējās grupas lidsabiedrības, to vidū “Austrian Airlines”, “Swiss” un “Eurowings”. Kompānijas pārstāve … Turpināt lasīt “Lufthansa” turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā
Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti
Latviešu valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējušies jeb iekļāvušies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazīstama to izcelsme, piemēram, vārds "bagāts" no krievu valodas, "ģimene" no lietuviešu valodas, "kāzas" no lībiešu valodas, "skurstenis" no zviedru valodas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto "aizguvumi parasti … Turpināt lasīt Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti
Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens. Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās. Un … Turpināt lasīt Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas
Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem
Piedāvājam iespēju pievienoties valodu mācību centra “Baltic Media” komandai un aicinām pieteikties dažādu valodu kursu pasniedzējus nodarbību vadīšanai bērniem vecumā no 3 gadiem. Meklējam angļu, zviedru, japāņu, krievu, ķīniešu, norvēģu, latviešu un citu valodu pasniedzējus ilgtermiņa sadarbībai. “Baltic Media Ltd” ir ISO sertificēta valodu pakalpojumu sniegšanas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. … Turpināt lasīt Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem
Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?
Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimo, laiko, heito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – … Turpināt lasīt Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?
Valodu kursi 🌍 Tulkošanas pakalpojumi 