Valodas ir aizraujoÅ”as un daudzveidÄ«gas, un katrai no tÄm ir savas unikÄlas iezÄ«mes un Ä«paŔības. Pasaules valodÄs, sÄkot no tonÄlajÄm valodÄm DienvidaustrumÄzijÄ un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidÄ«tu iezÄ«mju. Å ajÄ rakstÄ mÄs aplÅ«kosim dažas no dažÄdu valodu aizraujoÅ”ÄkajÄm iezÄ«mÄm un to, kÄpÄc tÄs ir tik unikÄlas. TonÄlÄs valodas: … TurpinÄt lasÄ«t DažÄdu valodu Ä«paÅ”Äs iezÄ«mes
Kategorija: ES valodas
Valodu apguves tieÅ”saistÄ plusi un mÄ«nusi
Valodu apguve tieÅ”saistÄ kļūst arvien populÄrÄka, jo tÄ ir Ärta un elastÄ«ga. TomÄr ir gan plusi, gan mÄ«nusi, kas jÄÅem vÄrÄ, pirms sÄkt mÄcÄ«ties. Å ajÄ rakstÄ mÄs aplÅ«kosim valodu mÄcīŔanÄs tieÅ”saistÄ priekÅ”rocÄ«bas un trÅ«kumus. PriekÅ”rocÄ«bas: ÄrtÄ«ba: Valodu mÄcīŔanÄs tieÅ”saistÄ ir Ärta, jo jÅ«s varat mÄcÄ«ties no jebkuras vietas un jebkurÄ laikÄ. Jums nav jÄdodas uz … TurpinÄt lasÄ«t Valodu apguves tieÅ”saistÄ plusi un mÄ«nusi
SpeciÄlista ieteikumi, kÄ iemÄcÄ«t un uzturÄt latvieÅ”u valodu ÄrzemÄs
JauktÄs Ä£imenÄs vai dzÄ«vojot sveÅ”umÄ, Ä£imenÄs dažkÄrt izvÄlas runÄt vienÄ valodÄ, domÄjot, ka divvalodÄ«ba ir liels slogs mazam bÄrnam, kas var tikai kaitÄt, jo vienlaicÄ«gi runÄjot divÄs valodÄs, kÄrtÄ«gi neiemÄcÄ«sies nevienu. ZinÄtnieki apgalvo pretÄjo - divvalodÄ«bai ir pozitÄ«va un attÄ«stoÅ”a ietekme, bÄrni ir spÄjÄ«gi labi apgÅ«t vienlaikus vairÄkas valodas. KopÅ” 2009.gadaĀ vairÄk nekÄ 200 000 cilvÄkuĀ ir … TurpinÄt lasÄ«t SpeciÄlista ieteikumi, kÄ iemÄcÄ«t un uzturÄt latvieÅ”u valodu ÄrzemÄs
Cik Ätri iespÄjams apgÅ«t sveÅ”valodu?
Valodu mÄcÄ«bu centrs Baltic Media bieži saÅem jautÄjumus par to, cik Ätri iespÄjams apgÅ«t valodu, tÄpÄc nolÄmÄm paskaidrot sÄ«kÄk Å”ajÄ rakstÄ. Uzreiz jÄatzÄ«st, ka vienotas atbildes uz Å”o jautÄjumu nav, it Ä«paÅ”i, ja runÄjam par individuÄlÄm apmÄcÄ«bÄm. Valodu apguvÄ iesaistÄ«ti gan objektÄ«vi, gan subjektÄ«vi faktori, kas ietekmÄ valodas apguves procesu un Ätrumu. Atbilde uz Å”o … TurpinÄt lasÄ«t Cik Ätri iespÄjams apgÅ«t sveÅ”valodu?
PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»
PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma klajÄ nÄk jauna akadÄmiskÄ "LatvieÅ”u valodas gramatika". Latvijas UniversitÄtes (LU) LatvieÅ”u valodas institÅ«ta izdevuma atvÄrÅ”ana notiks akadÄmiÄ·a JÄÅa EndzelÄ«na 141.dzimÅ”anas dienas atceres konferences āValoda mÅ«sdienÄs, mÅ«sdienÄ«gums valodÄā laikÄ ceturtdien, 20.februÄrÄ«, plkst.Ā 16 RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas nama BaltajÄ zÄlÄ TÄ kÄ ir pagÄjuÅ”i vairÄk nekÄ 50 gadi kopÅ” LatvijÄ tika izdota … TurpinÄt lasÄ«t PÄc vairÄk nekÄ 50 gadu pÄrtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»
Language in Christmas
Ā Christmas is a time of celebration and joy, and it is often marked by the use of special words and phrases. In many cultures, Christmas is a time to come together with family and friends, exchange gifts, and celebrate the birth of Jesus Christ. One of the most interesting aspects of Christmas is the … TurpinÄt lasÄ«t Language in Christmas
LatvieÅ”u valodÄ var pateikt visu
LatvieÅ”u valodas lietotÄju skaits pieaug, taÄu tai jÄsaskaras ar pieaugoÅ”o angļu valodas lomu, lietojuma kvalitÄtes problÄmÄm, kÄ arÄ« latvieÅ”u nevÄlÄÅ”anos runÄt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras sociolingviste, Latvijas UniversitÄtes LÄ«bieÅ”u institÅ«ta pÄtniece GUNTA KÄ»AVA. ViÅa uzsver: āTieÅ”i lingvistiskÄs attieksmes jautÄjums paÅ”laik ir aktuÄlÄkais latvieÅ”u valodas noturÄ«bÄ.ā VairÄk nekÄ 7 000 … TurpinÄt lasÄ«t LatvieÅ”u valodÄ var pateikt visu
Valodas prakse: vÄrojumi un ieteikumi Nr. 17
PopulÄrzinÄtniskÄ rakstu krÄjuma 17. laidiens lasÄ«tÄjiem sniedz gan jaunas zinÄÅ”anas, gan vielu pÄrdomÄm par valodu. KopumÄ krÄjumÄ ievietoti 13 populÄrzinÄtniski raksti par aktuÄliem jautÄjumiem latvieÅ”u valodas praksÄ. PirmajÄ krÄjuma sadaÄ¼Ä rodami raksti, kas veltÄ«ti valodas politikas institÅ«ciju darbÄ«bai aizvadÄ«tajÄs desmitgadÄs: Andrejs Veisbergs aplÅ«kojis Valsts valodas komisijas dibinÄÅ”anu un tÄs darbÄ«bu, bet MÄris BaltiÅÅ” aprakstÄ«jis Valsts … TurpinÄt lasÄ«t Valodas prakse: vÄrojumi un ieteikumi Nr. 17
Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jÄkļūst par valstisku prioritÄti visÄs dzÄ«ves jomÄs
RÄ«gas pilÄ« pirmdien notika Valsts valodas dienai veltÄ«ta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolÄ un zinÄtnÄ", kurÄ Valsts prezidents Egils Levits aicinÄja uz domapmaiÅu par latvieÅ”u valodas vietu un lomu nÄkotnes Latvijas augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ un zinÄtnÄ pasaules kontekstÄ. Levits pauda viedokli, ka nÄkamajÄ koalÄ«cijas lÄ«gumÄ latvieÅ”u valoda ir jÄnosaka kÄ konkrÄta atbildÄ«bas sfÄra, kas varÄtu … TurpinÄt lasÄ«t Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jÄkļūst par valstisku prioritÄti visÄs dzÄ«ves jomÄs
VVC konkursÄ vÄrtÄs latvieÅ”u valodu presÄ un interneta medijos
Valsts valodas centrsĀ (VVC) septÄ«to gadu pÄc kÄrtas izsludina akciju "LatvieÅ”u valodas kvalitÄte periodiskajÄ presÄ", kurÄ noteiks, izvÄrtÄs un apbalvos periodiskÄs preses izdevumus un interneta ziÅu portÄlus, kuros lietota kvalitatÄ«va latvieÅ”u valoda, informÄja VVC TerminoloÄ£ijas un tiesÄ«bu aktu tulkoÅ”anas departamenta vadÄ«tÄjs Arturs KrastiÅÅ”. VVC arÄ« sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziÅu portÄlu kvalitÄtes … TurpinÄt lasÄ«t VVC konkursÄ vÄrtÄs latvieÅ”u valodu presÄ un interneta medijos
4 iemesli apgūt jaunu sveŔvalodu
IemÄcoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairÄkas priekÅ”rocÄ«bas. PiemÄram, valodu zinÄÅ”anas ne tikai atvieglo ceļoÅ”anu, bet arÄ« palÄ«dzĀ attÄ«stÄ«t prÄta spÄjasĀ jebkurÄ vecumÄ. TurklÄt, ja esi darba meklÄjumos, labas valodu zinÄÅ”anas var kalpot par pagrieziena punktu TavÄ karjerÄ. Lasi Å”o rakstu, lai uzzinÄtu, kÄdu vÄl labumu var sniegt valodas apguve! Uzlabojas smadzeÅu darbÄ«ba SveÅ”valoda - tÄ … TurpinÄt lasÄ«t 4 iemesli apgÅ«t jaunu sveÅ”valodu
Vai emocijzÄ«mes uzvarÄs vÄrdus? Valodas nozÄ«me digitÄlajÄ laikmetÄ
MÅ«sdienu tehnoloÄ£ijas ir bÅ«tiski mainÄ«juÅ”as veidu, kÄ strÄdÄjam, mijiedarbojamies un sazinÄmies, raksta valodniece Aiga Veckalne. DigitÄlie mediji kļuvuÅ”i tik svarÄ«gi, ka ir radies pat jauns valodas paveids ā Ā«digilektsĀ». TÄ spilgtÄkÄs iezÄ«mes ir tÄ«meklÄ« raduÅ”ies jaunvÄrdi un emocijzÄ«mes. Digilekta attÄ«stÄ«ba un ietekme uz mutvÄrdu saziÅu var palÄ«dzÄt mazinÄt ierobežojumus un psiholoÄ£isko atsveÅ”inÄtÄ«bu, ko sabiedrÄ«bÄ savulaik … TurpinÄt lasÄ«t Vai emocijzÄ«mes uzvarÄs vÄrdus? Valodas nozÄ«me digitÄlajÄ laikmetÄ
Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodÄm
Lai gan valodu skaits nemitÄ«gi mainÄs, izrÄdÄs, pasaulÄ Å”obrÄ«d tiek lietoti vairÄk nekÄ septiÅi tÅ«kstoÅ”i dažÄdu valodu, bet, ja iemÄcÄ«sieties 23 sveÅ”valodas, ar to bÅ«s pietiekami, lai spÄtu sazinÄties ar pusi mÅ«su planÄtas iedzÄ«votÄju. Kura ir oficiÄlÄ gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zinÄmÄm lielvalstÄ«m nav savas oficiÄlÄs valodas un kuru no visÄm valodÄm ir … TurpinÄt lasÄ«t Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodÄm
IZM sola rÅ«pÄties par latvieÅ”u valodas ilgtspÄjÄ«bu
IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija (IZM) nÄkamo septiÅu gadu periodÄ kÄ virsmÄrÄ·i noteikusi latvieÅ”u valodas ilgtspÄjas nodroÅ”inÄjumu, kÄ arÄ« stiprinÄt tÄs lietojumu visÄ sabiedrÄ«bÄ un dažÄdÄs jomÄs, liecina IZM izstrÄdÄtÄs Valsts valodas politikas pamatnostÄdnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstÄ«ja Ministru kabinetÄ. IZM norÄdÄ«ja, ka valsts valodas politikas mÄrÄ·i valsts attÄ«stÄ«bas kontekstÄ saistÄmi ar indivÄ«da attÄ«stÄ«bu un konkurÄtspÄju, labklÄjÄ«bas … TurpinÄt lasÄ«t IZM sola rÅ«pÄties par latvieÅ”u valodas ilgtspÄjÄ«bu
Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senÄ pagÄtnÄ
MÅ«sdienÄs visi lÄ«bieÅ”i runÄ latviski, bet latvieÅ”u valoda daudz ir aizguvusi no lÄ«bieÅ”u valodas. SavukÄrt Baltijas (jÅ«ras) somu valodÄs jeb finnu valodÄs ir divi vai trÄ«s simti aizguvumu no baltu valodas, kuras runÄtÄji savu valodu nomainÄ«ja uz finnu pirmvalodu jau pirms pÄris tÅ«kstoÅ”iem gadu. Latvietis, kas apgÅ«st somu valodu, drÄ«z sastop vÄrdus, kas izklausÄs pazÄ«stami, … TurpinÄt lasÄ«t Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senÄ pagÄtnÄ
Interesanti fakti par valodÄm
Vai zinÄji, ka: JapÄÅiĀ izvairÄs no vÄrdiemĀ ānÄ, nevaru, nezinuā, it kÄ tie bÅ«tu lamu vÄrdi.Ā VairÄkÄs AmazonesĀ indiÄÅu valodÄsĀ 2 ir lielÄkais skaitlis, ko var izteikt. LielÄkus skaitļus neizrunÄ, bet rÄda ar pirkstiem.Ā ÄfrikÄĀ tiek runÄts aptuveni 1000 valodÄs.Ā TrÄ«spadsmit pasaules valodÄs runÄ vairÄk par 100 miljoniem cilvÄku āĀ Ä·Ä«nieÅ”u, angļu, hindu, spÄÅu, krievu, arÄbu, bengÄļu, portugÄļu, malaiju-indonÄzieÅ”u, franÄu, vÄcu, urdu.Ā 500 000 cilvÄku … TurpinÄt lasÄ«t Interesanti fakti par valodÄm
