Kategorija: Baltu valodas

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»

Komentēt

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā "LatvieÅ”u valodas gramatika". Latvijas Universitātes (LU) LatvieÅ”u valodas institÅ«ta izdevuma atvērÅ”ana notiks akadēmiÄ·a Jāņa EndzelÄ«na 141.dzimÅ”anas dienas atceres konferences ā€žValoda mÅ«sdienās, mÅ«sdienÄ«gums valodāā€ laikā ceturtdien, 20.februārÄ«, plkst.Ā 16 RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas nama Baltajā zālē Tā kā ir pagājuÅ”i vairāk nekā 50 gadi kopÅ” Latvijā tika izdota … Turpināt lasÄ«t Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu Ā«LatvieÅ”u valodas gramatikuĀ»

LatvieÅ”u valodā var pateikt visu

1 komentārs

LatvieÅ”u valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugoÅ”o angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arÄ« latvieÅ”u nevēlÄ“Å”anos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras sociolingviste, Latvijas Universitātes LÄ«bieÅ”u institÅ«ta pētniece GUNTA KÄ»AVA. Viņa uzsver: ā€œTieÅ”i lingvistiskās attieksmes jautājums paÅ”laik ir aktuālākais latvieÅ”u valodas noturÄ«bā.ā€ Vairāk nekā 7 000 … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodā var pateikt visu

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Komentēt

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasÄ«tājiem sniedz gan jaunas zināŔanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latvieÅ”u valodas praksē. Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltÄ«ti valodas politikas institÅ«ciju darbÄ«bai aizvadÄ«tajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplÅ«kojis Valsts valodas komisijas dibināŔanu un tās darbÄ«bu, bet Māris BaltiņŔ aprakstÄ«jis Valsts … Turpināt lasÄ«t Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzÄ«ves jomās

Komentēt

RÄ«gas pilÄ« pirmdien notika Valsts valodas dienai veltÄ«ta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latvieÅ”u valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglÄ«tÄ«bā un zinātnē pasaules kontekstā. Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalÄ«cijas lÄ«gumā latvieÅ”u valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildÄ«bas sfēra, kas varētu … Turpināt lasÄ«t Valsts prezidents: LatvieÅ”u valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzÄ«ves jomās

Valodnieki: KarÅ” ietekmējis latvieÅ”u valodas lietojumu ā€“ tā kļuvusi rupjāka

Komentēt

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arÄ« dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karÅ” Ukrainā ietekmē latvieÅ”u valodu, Latvijas Radio raidÄ«jumā "Kā labāk dzÄ«vot" norādÄ«ja filoloÄ£ijas doktore, valodniece Dite Liepa. KopÅ” Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstÄ« arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arÄ« rupjāka, tajā ienāk militāri termini. Latvijas Universitātes profesors, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: KarÅ” ietekmējis latvieÅ”u valodas lietojumu ā€“ tā kļuvusi rupjāka

PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

Komentēt

JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas zināŔanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodÄ«go, kas latvieÅ”u valodu nemāk nemaz.Ā To pētÄ«jumā "Valodas situācija Latvijā: 2010 ā€“ 2015" secinājusi LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ra. Otrdien, 11.oktobrÄ«, aÄ£entÅ«ra ar pētÄ«juma rezultātiem iepazÄ«stinās Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas deputātus. LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras Valodas attÄ«stÄ«bas daļas vadÄ«tāja Inita VÄ«tola uzskata, ka latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t PētÄ«jums: JaunieÅ”u latvieÅ”u valodas prasmes uzlabojas

Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā€“ pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Komentēt

Ikvienas tautas identitātes bÅ«tiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrÄ«bas vai vismaz tās apzinÄ«gākās daļas uzmanÄ«bas lokā, Ä«paÅ”i nacionālās atdzimÅ”anas, valsts veidoÅ”anās un stabilizÄ“Å”anās periodā, kā arÄ« dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultÅ«ras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un … Turpināt lasÄ«t Dižo zemgalieÅ”u Georga Manceļa un Kristofa FÄ«rekera devums ā€“ pamatakmens latvieÅ”u rakstu valodas Ä“kā

Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

Komentēt

Piektdien, 3. jÅ«nijā, svinÄ«gi atvērta latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidoÅ”ana bija labdarÄ«bas projekts, ābeces bērniem bÅ«s iegÅ«stamas bez maksas. Kopumā ir 4000 grāmatu, kurasĀ caur dažādām labdarÄ«bas organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācÄ«ties latvieÅ”u alfabētu. "Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācÄ«ties savas valodas ābeci, alfabētu un arÄ« Latvijas, … Turpināt lasÄ«t Izdota latvieÅ”u-ukraiņu bilingvālā Äbece

‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Komentēt

Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com Sociālie tÄ«kli iespaido ne tikai mÅ«su ikdienu, bet arÄ« valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitÄ«va ziņa. "Å obrÄ«d mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekÅ”meta, parādÄ«bas vai Ä«paŔības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski," stāsta RÄ«gas 64.vidusskolas latvieÅ”u valodas … Turpināt lasÄ«t ‘Sociālo tÄ«klu valoda’ iespiežas jaunieÅ”u ikdienas saziņā

Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Komentēt

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka Kārlis MÄ«lenbahs mācÄ«jās Tērbatas Universitātē, iegÅ«stot klasiskā filologa izglÄ«tÄ«bu. Visu savu dzÄ«vi viņŔ nostrādāja par skolotāju ā€“ sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk RÄ«gā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu MÄ«lenbahs ar pseidonÄ«mu LÄ«gciemnieks publicēja žurnālā "Pagalms" jau 1881.Ā gadā, sākotnēji viņŔ bija vairāk pazÄ«stams kā literatÅ«rzinātnieks un tulkotājs ā€“ viņa tulkojumā … Turpināt lasÄ«t Kā vārdus Ā«LatvieÅ”u valodas vārdnÄ«caiĀ» vāca Kārlis MÄ«lenbahs?

Kāpēc ārzemniekiem grÅ«ti izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus. Skaidro valodnieks

Komentēt

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grÅ«tÄ«bas izrunāt latvieÅ”u mÄ«kstos lÄ«dzskaņus ā€“ Ä·, Ä£, ļ, ņ, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ stāstÄ«ja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.

Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

Komentēt

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augÅ”upejoŔās intonācijas, taču latvieÅ”u valodai neraksturÄ«gais runas veids ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba, kas tikai raksturo laiku, kādā dzÄ«vojam, Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKā labāk dzÄ«votā€ norādÄ«ja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs. Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādÄ«ja Veisbergs. ā€œNevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, … Turpināt lasÄ«t Valodnieki: AugÅ”upejoÅ”a intonācija latvieÅ”u valodā ir Ä«slaicÄ«ga parādÄ«ba

LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Komentēt

Latvijas Universitātes LatvieÅ”u valodas institÅ«ts sadarbÄ«bā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalÄ«ties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarÅ«pētu skaistu tautas dāvanu Jāņa EndzelÄ«na 150. dzimÅ”anas dienai. Jāņa EndzelÄ«na devumu valodu daudzveidÄ«bas veicināŔanā ir novērtējis arÄ« UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam. Lai arÄ« latvieÅ”u valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules … Turpināt lasÄ«t LatvieÅ”u valodas institÅ«ts uzsāk apvidvārdu un izlokŔņu talku

Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

Komentēt

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozÄ«mē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas lÄ«dz otrai var bÅ«tiski atŔķirties, jo to Ŕķērso trÄ«s dialekti, kur valoda atŔķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos. Rakstos neapzÄ«mēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādÄ«ba ir intonācija. Vienas no noturÄ«gākajām dialektu Ä«patnÄ«bām saistāmas tieÅ”i … Turpināt lasÄ«t Vai zini, cik svarÄ«ga valodas lietoÅ”anā ir intonācija?

Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodām

Komentēt

Lai gan valodu skaits nemitÄ«gi mainās, izrādās, pasaulē Å”obrÄ«d tiek lietoti vairāk nekā septiņi tÅ«kstoÅ”i dažādu valodu, bet, ja iemācÄ«sieties 23 sveÅ”valodas, ar to bÅ«s pietiekami, lai spētu sazināties ar pusi mÅ«su planētas iedzÄ«votāju. Kura ir oficiālā gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zināmām lielvalstÄ«m nav savas oficiālās valodas un kuru no visām valodām ir … Turpināt lasÄ«t Interesanti: aizraujoÅ”i fakti par valodām

“Kovidvārdi”

Komentēt

NeapÅ”aubāmi Covid- 19 pandēmijas laiks atspoguļojas arÄ« valodā. Profesore, filoloÄ£e Ina Druviete Latvijas Radio raidÄ«jumā ā€œKultÅ«ras Rondoā€ uzsver, ka valoda mainās nepārtraukti: ā€œValoda ir dzÄ«vs organisms, tā reaģē uz visām norisēm apkārtējā vidē, un tā sauktā Covid leksika bÅ«tÄ«bā ir tikai ārēja izpausme tiem procesiem, kas notiek daudzos valodas lÄ«meņos, ir notikuÅ”i vienmēr un droÅ”i vien bÅ«s gaidāmi … Turpināt lasÄ«t “Kovidvārdi”