ES irĀ 24 oficiÄlÄs valodas. 24 valodas nozÄ«mÄ, ka ikviens iedzÄ«votÄjs var izlasÄ«t ES tiesÄ«bu aktus, kas viÅus ietekmÄ, un labÄk izprast tos. SaziÅÄ ar ES iestÄdÄm, piemÄram, iesniedzot lÅ«gumrakstus vai pieprasot informÄciju, eiropieÅ”i var izmantot jebkuru no oficiÄlajÄm valodÄm, tÄpat kÄ sekot sekot lÄ«dzi debatÄm ParlamentÄ tieÅ”raidÄ internetÄ un klausÄ«ties tÄs savÄ valodÄ. TaÄu ir … TurpinÄt lasÄ«t Kuras valodas lieto ParlamentÄ?
Autors: Baltic Media valodu kursi
Advente vai advents – kÄ pareizi?
Atkal tuvojas gada gaiÅ”Äkie svÄtki - ZiemassvÄtki, un Äetru nedÄļu laika posmu pirms Ŕī lielÄ notikuma mÄs saucam par adventes laiku. PamanÄms, ka dažÄdos avotos adventes vÄrds tiek locÄ«ts gan vÄ«rieÅ”u, gan sievieÅ”u dzimtÄs, rakstÄ«ts gan ar lielo, gan mazo sÄkumburtu. PÄc pareizÄkÄs patiesÄ«bas vaicÄjÄm valodas speciÄlistei. LÅ«k, skaidrojums no LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras Valodas attÄ«stÄ«bas … TurpinÄt lasÄ«t Advente vai advents – kÄ pareizi?
MazÄk lietotÄs valodas EiropÄ ā katrai sava situÄcija, bet izaicinÄjumi lÄ«dzÄ«gi
LielÄkajÄ daÄ¼Ä Eiropas valstu bez vienas vai vairÄkÄm oficiÄlajÄm valsts valodÄm ir arÄ« mazÄk lietotÄs valodas, piemÄram, astÅ«rieÅ”u un basku SpÄnijÄ, lejasvÄcu VÄcijÄ, greko ItÄlijÄ, frÄ«zu NÄ«derlandÄ. Par savas valodas pastÄvÄÅ”anu cÄ«nÄs arÄ« kaÅ”ubi Polijas ziemeļos, veru runÄtÄji Igaunijas dienvidos, kÄ arÄ« latgalieÅ”i LatvijÄ. MazÄk lietotÄs valodas un kopienas, kas tÄs lieto, mÅ«sdienu globalizÄcijas laikmetÄ … TurpinÄt lasÄ«t MazÄk lietotÄs valodas EiropÄ ā katrai sava situÄcija, bet izaicinÄjumi lÄ«dzÄ«gi
Amatpersonas brÄ«dina par franÄu valodas piesÄrÅoÅ”anos ar angļu vÄrdiem
Viena no senÄkajÄm Francijas zinÄtniskajÄm iestÄdÄm "L'Academie francaise" ("FranÄu akadÄmija") brÄ«dinÄjusi par arvien izplatÄ«tÄko franÄu valodaspiesÄrÅoÅ”anos ar angļu vÄrdiem - tÄ dÄvÄto "franglais" fenomenu -, norÄdot, ka tam var bÅ«t smagas sekas attiecÄ«bÄ uz valodas nÄkotni. "L'Academie francaise", kas ir dibinÄta 1635.gadÄ franÄu valodas tÄ«rÄ«bas aizsardzÄ«bai, oficiÄlÄ paziÅojumÄ skaidroja, ka tÄ nekad nav bijusi pret … TurpinÄt lasÄ«t Amatpersonas brÄ«dina par franÄu valodas piesÄrÅoÅ”anos ar angļu vÄrdiem
Tokijas olimpiskajÄs spÄlÄs tulkos 11 valodÄs, franÄi par sevi atgÄdina Ä«paÅ”i
OficiÄlajÄs preses konferencÄs 2020.gada Tokijas olimpiskajÄs spÄlÄs bÅ«s nodroÅ”inÄts tulkojums 11Ā valodÄs, tostarp arÄ« franÄu, kas ir viena no olimpiskÄs kustÄ«bas darba valodÄm. StarptautiskÄ Frankofonijas organizÄcija ceturtdien parakstÄ«ja lÄ«gumu ar spÄļu rÄ«kotÄjiem, lai veicinÄtu franÄu valodas lietojumu, kas olimpiskajÄ kustÄ«bÄ ir krasi mazinÄjies, neraugoties uz reglamenta priekÅ”rakstiem, vÄstÄ«ja aÄ£entÅ«ra AP. Preses konferencÄs TokijÄ bÅ«s pieejams tulkojums … TurpinÄt lasÄ«t Tokijas olimpiskajÄs spÄlÄs tulkos 11 valodÄs, franÄi par sevi atgÄdina Ä«paÅ”i
Vai doktora darbiem jÄbÅ«t latviski? Bažījas par zinÄtniskÄs valodas nÄkotni
Ja LatvijÄ doktora darbus obligÄti izstrÄdÄtu angļu vai kÄdÄ citÄ sveÅ”valodÄ, augtu Latvijas zinÄtnieku starptautiskÄ konkurÄtspÄja, uzskata idejas atbalstÄ«tÄji. Bet idejas pretinieki ā vairÄk nekÄ 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrÄ«bÄ zinÄmu profesiju pÄrstÄvji ā parakstÄ«juÅ”i vÄstuli, ka Å”ÄdÄm izmaiÅÄm kategoriski iebilst. Vismaz divi eksperti doktora darba izvÄrtÄÅ”anÄ nozÄ«mÄs augstÄku studiju kvalitÄti un ÄtrÄku … TurpinÄt lasÄ«t Vai doktora darbiem jÄbÅ«t latviski? Bažījas par zinÄtniskÄs valodas nÄkotni
Aicina rakstÄ«t diktÄtu latgalieÅ”u valodÄ
Lai aktualizÄtu latgalieÅ”u valodas lietojumu un pievÄrstu sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu rakstÄ«tprasmei latgaliski, 9.novembrÄ«, ikviens aicinÄts rakstÄ«t diktÄtu latgaliski, informÄja LatgalieÅ”u kultÅ«ras ziÅu portÄla "lakuga.lv" redaktore Vineta VilcÄne. DiktÄta rakstÄ«Å”ana latgaliski notiks jau treÅ”o reizi. Tas skanÄs "Latvijas Radio 1" raidÄ«jumÄ "KolnasÄta" plkst.18.15, kÄ arÄ« Latvijas Radio Latgales studijas "Facebook" kontÄ. Ikviens interesents sevis uzrakstÄ«to tekstu varÄs … TurpinÄt lasÄ«t Aicina rakstÄ«t diktÄtu latgalieÅ”u valodÄ
SÄkas pieteikÅ”anÄs V pasaules diktÄtam latvieÅ”u valodÄ
Sestdien, 9.Ā novembrÄ«, plkst. 12.15 vienlaikus LatvijÄ un visÄ pasaulÄ piekto gadu pÄc kÄrtas norisinÄsies pasaules diktÄts latvieÅ”u valodÄ.Ā Tekstu Ä«paÅ”i Å”im nolÅ«kam ir radÄ«jusi rakstniece Nora Ikstena, RÄ«gÄ Gaismas pilÄ« to diktÄs aktieris Vilis DaudziÅÅ”. Lai rakstÄ«tu diktÄtu klÄtienÄ kÄdÄ no desmit Latvijas pilsÄtÄm ā VentspilÄ«, LiepÄjÄ, ValmierÄ, DaugavpilÄ«, JÄkabpilÄ«, RÄzeknÄ, CÄsÄ«s, JelgavÄ, BauskÄ, RÄ«gÄ … TurpinÄt lasÄ«t SÄkas pieteikÅ”anÄs V pasaules diktÄtam latvieÅ”u valodÄ
LatvijÄ top unikÄla sarunu botu platforma valsts un paÅ”valdÄ«bu iestÄžu vajadzÄ«bÄm
LatvijÄ top unikÄla sarunu botu platforma valsts un paÅ”valdÄ«bu iestÄžu vajadzÄ«bÄm, informÄ KultÅ«ras informÄcijas sistÄmu centrÄ. PlÄnots, ka divu gadu laikÄ projektÄ iesaistÄ«sies gandrÄ«z 50 publiskÄs pÄrvaldes iestÄdes. VirtuÄlie asistenti varÄtu nodroÅ”inÄt vismaz 10 procentus no kopÄjÄ konsultÄciju apjoma. Å obrÄ«d sarunu botu jau vairÄk nekÄ gadu izmanto UzÅÄmumu reÄ£istrÄ. Tas atvieglojis gan darbinieku, gan klientu … TurpinÄt lasÄ«t LatvijÄ top unikÄla sarunu botu platforma valsts un paÅ”valdÄ«bu iestÄžu vajadzÄ«bÄm
Levits rosina ieviest NacionÄlÄs pretoÅ”anÄs kustÄ«bas piemiÅas dienu un Valsts valodas dienu
Valsts prezidents Egils Levits Saeimas CilvÄktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisijai ir nosÅ«tÄ«jis ierosinÄjumus likumÄ noteikt 17. martu kÄ NacionÄlÄs pretoÅ”anÄs kustÄ«bas piemiÅas dienu un 15. oktobri kÄ Valsts valodas dienu, informÄja prezidenta preses dienests. Valsts prezidents ir uzsvÄris, ka Latvijas valstiskuma otrÄ gadsimta sÄkumÄ ir ānepiecieÅ”ams atgriezt sabiedrÄ«bas sociÄlajÄ atmiÅÄ zinÄÅ”anas par Latvijas patriotu pretoÅ”anos … TurpinÄt lasÄ«t Levits rosina ieviest NacionÄlÄs pretoÅ”anÄs kustÄ«bas piemiÅas dienu un Valsts valodas dienu
Kad cilvÄks dzer zupu. KÄdus latvieÅ”u valodas knifus Ärvalstu studentiem apgÅ«t visgrÅ«tÄk
āApgÅ«stot latvieÅ”u valodu, Ärvalstu studenti iepazÄ«st arÄ« Latviju, mÅ«su tradÄ«ciju un kultÅ«ru,ā saka Inga LaizÄne, RÄ«gas StradiÅa universitÄtes (RSU) docÄtÄja. ViÅa mÄca latvieÅ”u valodu Ärvalstu studentiem, kuri LatvijÄ apgÅ«st medicÄ«nu. Å ovasar ieguvusi doktora grÄdu, LiepÄjas UniversitÄtÄ aizstÄvot promocijas darbu āLatvieÅ”u valoda kÄ sveÅ”valoda: lingvodidaktikas virziena attÄ«stÄ«ba LatvijÄ un Ärpus tÄsā. LatvieÅ”u valodas apmÄcÄ«bai ir trÄ«s … TurpinÄt lasÄ«t Kad cilvÄks dzer zupu. KÄdus latvieÅ”u valodas knifus Ärvalstu studentiem apgÅ«t visgrÅ«tÄk
NoderÄ«gas frÄzes igauÅu valodÄ
KÄdÄ valodÄ runÄ Igaunijas iedzÄ«votÄji? LatvieÅ”iem protams nav divreiz jÄmeklÄ atbilde uz Å”o jautÄjumu, taÄu ļoti daudziem pasaules apceļotÄjiem tas patieÅ”Äm ir jautÄjums! IgauÅu valoda tiek uzskatÄ«ta par vienu no Eiropas unikÄlÄkajÄm valodÄm, kaut vai tikai tÄpÄc, ka tajÄ runÄ vien 1,1 milj. cilvÄku. Vienlaikus ar somu un ungÄru valodÄm ā igauÅu valoda pieder somugru … TurpinÄt lasÄ«t NoderÄ«gas frÄzes igauÅu valodÄ
KoalÄ«cija vienojas par pÄreju uz mÄcÄ«bÄm valsts valodÄ visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meÅos
KoalÄ«cijas sadarbÄ«bas padome, apspriežot NacionÄlÄs apvienÄ«bas (NA) piedÄvÄtos grozÄ«jumus IzglÄ«tÄ«bas likumÄ, vienojÄs, ka visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meÅos Ä«stenojama pilnÄ«ga pÄreja uz mÄcÄ«bÄm valsts valodÄ. AttiecÄ«gs plÄns bÅ«s jÄizstrÄdÄ IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijai, paziÅojumÄ medijiem informÄja NacionÄlÄs apvienÄ«bas Ä£enerÄlsekretÄrs Raivis ZeltÄ«ts. NA priekÅ”sÄdÄtÄjs Raivis Dzintars uzsvÄra, ka āŔī vÄl ir tikai vienoÅ”anÄsā, bet ļoti svarÄ«ga, vÄsturiska vienoÅ”anÄs. … TurpinÄt lasÄ«t KoalÄ«cija vienojas par pÄreju uz mÄcÄ«bÄm valsts valodÄ visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meÅos
IznÄkusi eksprezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas jaunÄ grÄmata
Latvijas KultÅ«ras akadÄmijÄ 17. septembrÄ« atvÄrÅ”anas svÄtkus piedzÄ«voja eksprezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas jaunÄ grÄmata "The Singer of Songs. On Cognitive Schemas and Sequential Structuring in Longer Latvian Folk Songs", kas izdota apgÄdÄ "ZinÄtne". GrÄmata veltÄ«ta "PagÄtnes un tagadnes manas zemes dziedÄtÄjiem, atceroties 1918. gada 18. novembra Latvijas NeatkarÄ«bas deklarÄcijas simtgadi," SavÄ "Facebook" kontÄ raksta eksprezidente. GrÄmatas, … TurpinÄt lasÄ«t IznÄkusi eksprezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas jaunÄ grÄmata
NÄcis klajÄ MÄras ZÄlÄ«tes dzejas krÄjums Ä·Ä«nieÅ”u valodÄ
MÄras ZÄlÄ«tes dzejas krÄjums "15 dzejoļi" tikko nÄcis klajÄ. TasĀ ir pirmais latvieÅ”u autora darbu atdzejojums Ä·Ä«nieÅ”u valodÄ. To ar savu specifisku tulkoÅ”anas stratÄÄ£iju kopÄ atdzejojuÅ”i sinologi Ieva LapiÅa un Franks KraushÄrs un Ä·Ä«nieÅ”u dzejnieks un tulkotÄjs Lui Huižu. MÄras ZÄlÄ«tes dzejas krÄjums Ä·Ä«nieÅ”u valodÄBaiba KuŔķe Sajust, kÄ latvieÅ”u dzeja materializÄjas Ä·Ä«nieÅ”u valodÄ, ir ļoti fascinÄjoÅ”i … TurpinÄt lasÄ«t NÄcis klajÄ MÄras ZÄlÄ«tes dzejas krÄjums Ä·Ä«nieÅ”u valodÄ
BezcerÄ«gÄs pÅ«les Ä«paÅ”vÄrdu latviskoÅ”anÄ
Eiropas Parlamenta deputÄtes Ineses Vaideres raksts āUrzula. Laiena vai Leiena?ā, ko publicÄjÄm kopÄ ar LatvieÅ”u valodas aÄ£entÅ«ras galvenÄs lingvistes EvelÄ«nas Zilgalves komentÄru āAtkÄpes no izrunas ā tradÄ«cijas dÄļā (āLAā, 20. 08. 2019.), ir izraisÄ«jis lielu āLAā lasÄ«tÄju interesi. PublicÄjam indologa, literatÅ«rzinÄtnieka, LZA akadÄmiÄ·a Viktora Ivbuļa viedokli. PatÄ«kami, ka vÄl kÄds uztraucas par citvalodu Ä«paÅ”vÄrdu latviskoÅ”anu, … TurpinÄt lasÄ«t BezcerÄ«gÄs pÅ«les Ä«paÅ”vÄrdu latviskoÅ”anÄ
Valodu kursi š TulkoÅ”anas pakalpojumi 