Izteiciens “kis, kis kauns” latviešu valodā ir vecs sarunvalodas teiciens, ko parasti izmanto, lai piekasītos, piekauninātu vai pasmietos par kādu, kurš kaut ko dara bikli, neveikli vai ir izbijies.

• “Kis, kis” – imitē saucienu kaķim (tā kā kaķi piesauc).
• “kauns” – teikts kā tāds draudzīgs “apkaunojums”, brīdinājums vai ķircinājums.

Tātad kopā tas skan kā: “Nu nāc, nāc, kauns tev!”, bieži ar ironiju vai jokojot par kautrību.

Mūsdienās to lieto retāk, biežāk vecāki cilvēki vai kā humorīgu atgādinājumu.

Tas ir ļoti interesants, lai gan novecojis un, iespējams, reģionāls izteiciens!

Latviešu valodā izteiciens “Kis, kis kauns!” (vai biežāk dzirdams kā “Kis-kis kauns!” vai “Kis, kis, kauns!”) nozīmē aptuveni šādu:

• Pārmetums vai izsmiekls: Tas tiek lietots, lai norādītu uz kāda kaunpilnu, necienīgu vai muļķīgu rīcību vai situāciju.
• Aptuvens tulkojums/nozīme: “Cik kauns! Neglīti! Apkaunojoši!“
• Konteksts: To bieži lietoja attiecībā pret bērniem vai joku līmenī starp pieaugušajiem, lai paustu sarūgtinājumu vai neapmierinātību par to, ka kāds ir rīkojies nepareizi vai ir izdarījis kaut ko, kas liek par viņu kaunēties.

Vārds “kis” šeit pats par sevi neko nenozīmē – tas darbojas kā iesauka (līdzīgi kā “ai, ai,” vai “ššš”) kauna sajūtas pastiprināšanai.

🧐 Piemērs: Ja bērns aizmirst pateikt paldies par dāvanu, pieaugušais varētu teikt: “Kis, kis, kauns! Vai tu aizmirsāt pateikt paldies?“

Konteksts, kādā “Kis-kis kauns” lietoja protesta mītiņos Rīgā 2025. gada rudenī

📅 Konteksts: protesti pret izstāšanos no Stambulas konvencija

2025. gada 6. novembrī Rīgā, Doma laukums, notika liels protestā “Nosargāsim Māti Latviju” pret plānoto Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas — līguma, kas paredz vardarbības pret sievietēm un ģimenes vardarbības novēršanu.

Pēc parlamenta balsojuma par izstāšanos un sabiedrības pretestības, protests pulcēja vairāk nekā 10 000 cilvēku.

🗣️ Kā un kur parādījās “Kis, kis, kauns”

• Šī frāze bija viens no manifesta / plakātu / saukļu variantu piemēriem, kas tika oficiāli pieteikti protestam. Konkretizēts sauklis: “Kis, kis, kauns, likumprojekts ļauns”.
• Ar to protestētāji uzsvēra savu nosodījumu — savā veidā “piekaunināja” tos, kas atbalstīja izstāšanos: teiciens darbojas kā kritisks, ironisks uzsaukums pret politisko lēmumu un tās pieņēmējiem.

✨ Ko tas nozīmēja protestā

• Izteiciens deva emocionālu un sarkastisku uzsvērumu: tā vietā, lai vienkārši pateiktu “mēs iebilstam”, tika izmantota ironiska, folklorizēta fraze — tā biedēja, provocēja “kaunu” deputātiem / lēmumu atbalstītājiem.
• Ar “kis, kis” — tā ir kā provokatīva piezīme, kas piesaista uzmanību; ar “kauns” — morāls nosodījums. Tas skanēja kā: “Mums tas lēmums šķiet kauns — atgriezieties pie saprāta.”
• Kopumā frāze palīdzēja nodot dusmas, neapmierinātību un protestētāju nostāju — vienlaikus ar ironiju un sabiedrisko riebumu pret varas lēmumu.
• Izteicienu “Kis, kis kauns!” protestā var uztvert kā Latviešu folkloras/tautas valodas ekvivalentu mūsdienu izsaucienam “Shame on you!” (Kauns jums!), bet ar specifisku, ironiski paskaidrojošu toni, kas raksturīgs latviešu mentalitātei.

Šeit ir pārskats par dažiem nozīmīgiem saukļiem, frāzēm un valodu elementiem — un kā tie bija izmantoti 2025. gada protestos Rīgā pret izstāšanos no Stambulas konvencija. Tas palīdz saprast plašāku valodas un simbolikas kontekstu protestos.

📌 Pārskats: galvenie saukļi un frāzes protestos

• Nosargāsim Māti Latviju — protestu akcijas nosaukums, kas tika izmantots pret Stambulas konvencijas denonsēšanu.
• Saucēji pirms protesta aicināja ģērbties sarkanā — sarkanā krāsa tika izmantota kā solidaritātes simbols ar vardarbības upuriem.
• Protestētāji tika aicināti ņemt līdzi plakātus, drošas āra sveces vai apgaismojošas ierīces — tā protesta vizuālajam tēlam bija arī simboliska nozīme (gaisma, atklātība pret vardarbību).

— Biežāk minētie saukļi / frāzes

Šeit ir daži no biežāk izmantotajiem saukļiem / frāzēm, kas parādījās protestos:

Sauklis / frāze	Nozīme / temats
“Kis, kis, kauns, likumprojekts ļauns”	Ironisks / kritisks — pazemot lēmumu par izstāšanos, ka tam nav vietas, aicinot uz kaunu politiskajiem atbalstītājiem.
“No-de-vī-ba” (skaņas veidā: “No-de-vība” = “Nē vardarbībai”)	Skaidrs un tiešs vēstījums: pret vardarbību.
“Sieviešu sišana nav mūsu vērtība”	Uzsver, ka vardarbība pret sievietēm nav pieņemama un nav sabiedrības vērtība.
“Konvencija sargā, populisms posta”	Kritika pret politiskiem lēmumiem, kas tiek pamatoti populismā — uzsvērt, ka konvencija kalpo aizsardzībai.
“Kopējot Krieviju, neaizstāv Latviju” (vai līdzīgi formulējumi par “kopēšanu”)	Atsauce uz to, ka lēmums izstāties — atduras pret vērtībām, kuras kritiķi saista ar citām valstīm; brīdinājums, ka šāda rīcība nav „latviska”.
“Today’s decisions – tomorrow’s bruises” / “Šodienas lēmumi — rītdienas zilumi”	Metafora: lēmums tagad — rezultāts vardarbībā pret cilvēkiem vēlāk.

---

🧑‍🤝‍🧑 Sociālais & vizuālais aspekts

• Protesti pulcēja plašu sabiedrības daļu — gan jauniešus, ģimenes ar bērniem, gan vecākus cilvēkus.
• Bija redzami gan nacionālie, gan Eiropas Savienības karogi — kas simbolizēja, ka protestētāji redz Stambulas konvenciju kā daļu no Latvijas vietas Eiropā.
• Plakāti un saukļi — daudzi patiess, vienkāršs, fokuss uz vardarbības novēršanu, cilvēktiesībām un morāles vērtībām. Piemēram, “Sieviešu sišana nav mūsu vērtība.”
• Mijās asāka kritika pret politiskiem lēmumiem — piemēram, frāzes, kas salīdzina lēmumu ar “kopēšanu no Krievijas,” vai ienes populisma kritiku: “Konvencija sargā, populisms posta.”

---

🔎 Kāda bija valodas — un simbolikas — funkcija tajos protestos

Valoda un saukļi protestos pildīja vairākas funkcijas:

• Morāls nosodījums — saukļi ar vārdiem kā “kauns”, “populisms”, “vardarbība” uzsvēra, ka izstāšanās tiek uztverta kā negodīga, amorāla, bīstama sabiedrībai.
• Empātija un solidaritāte — saukļi pret vardarbību, ar vizuālajiem simboliem (sarkans apģērbs, gaismas sveces) — palīdzēja solidarizēties ar vardarbības upuriem un parādīt atbalstu.
• Sabiedrības brīdinājums / politiska mobilizācija — frāzes ar spēcīgu, izaicinošu retoriku (“kopēt Krieviju”, “populisms posta”) — tā radīja spiedienu politikā, piesaistot uzmanību un mobilizējot iedzīvotājus.
• Vērtību komunikācija — protesti kļuva par platformu, kur pārdefinēt, ko sabiedrība uzskata par “mūsu vērtībām”: drošība, cieņa pret cilvēku, aizsardzība, cilvēktiesības, solidaritāte.

---

🧮 Kopsavilkums

Latviešu valoda protestos pret Stambulas konvencijas denonsēšanu 2025. gadā — gan vienkāršie, tiešie saukļi, gan ironiskie un kritiskie uzsaukumi — spēlēja ļoti lielu lomu. Tie palīdzēja vienot cilvēkus, izteikt nosodījumu, uzsvērt solidaritāti, un skaidri formulēt sabiedrības vērtības.

Tulkot latviešu valodā – Labākais tulkotājs un labākie tulkojumi!

Latviešu valodas kursi