Vai visas pasaules emocijas ir vienādas? Mēs visi izjūtam prieku, skumjas un dusmas, bet dažādas kultūras tās apraksta un saprot atšķirīgi. Valoda ne tikai atspoguļo sajūtas – tā ietekmē, kā mēs tās izprotam.

1. Universālas emocijas vs. kultūrspecifiskas sajūtas

Zinātnieki atzīst dažas pamatemocijas (prieks, dusmas, bailes, pārsteigums u.c.) par universālām. Taču daudzām emocijām dažādās valodās nav tieša tulkojuma.

Piemēri no pasaules valodām:

• Portugāļu (brazīliešu): Saudade
  Ilgas pēc kaut kā vai kāda, kas ir prom – reizē skumjas un mīlestība.
  → Nav precīza tulkojuma latviski, bet līdzīgi var būt “ilgas” vai “nostalģija”.
• Japāņu: Wabi-sabi
  Skaistuma saskatīšana nepilnīgumā un pārejošajā.
  → Netulkojams ar vienu vārdu, bet apraksta īpašu estētisku sajūtu.
• Nemčinu: Schadenfreude
  Prieks par kāda cita neveiksmi.
  → Latviski jāapraksta ar vairākām frāzēm.
• Latviešu: Sirsnība
  Emocionāla siltuma un patiesuma izpausme.
  → Citas valodas bieži prasa skaidrojumu vai kontekstu.

2. Kāpēc emocijas nav vienmēr tulkojamas?

• Valoda ir kultūras atspulgs — ja kāda emocija nav īpaši svarīga sabiedrībā, tai vienkārši nav vārda.
• Vārdi rada “rāmjus”, kā mēs izjūtam un interpretējam emocijas.
• Dažās kultūrās emocijas tiek vairāk izteiktas ārēji, citās — slēptas.

3. Ko tas nozīmē valodu apguvējiem?

• Tulkošana ne vienmēr ir precīza. Labāk mēģināt saprast kultūras kontekstu.
• Emocijas var kļūt par tiltu vai barjeru. Piemēram, izteikt “kaunu” japāņu valodā būs citādi nekā latviešu.
• Jaunvārdi un apraksti dažkārt ir vienīgais veids, kā nodot netulkojamu sajūtu.

Ne visas emocijas ir tulkojamas — un tas ir skaisti. Katra valoda sniedz unikālu skatījumu uz cilvēka sajūtu pasauli. Apgūstot jaunas valodas, mēs ne tikai mācāmies vārdus, bet arī jaunas jūtu nianses.