Pieklājība nav universāla — katra kultūra to izsaka citādi. Kamēr vienā sabiedrībā cieņa izpaužas ar formāliem tituliem, citā tā atklājas caur acu kontaktu, distanci vai pat klusēšanu. Valoda ir galvenais instruments, ar kuru šī pieklājība tiek nodota.

1. Formālā vs. neformālā valoda

Daudzās valodās eksistē skaidra atšķirība starp runu draugu lokā un oficiālā vidē:

• Spāņu valoda
  • Tu (neformāls) vs. Usted (formāls)
  • Piemērs:
    • Neformāli: ¿Cómo estás?
    • Formāli: ¿Cómo está usted?
• Franču valoda
  • Tu vs. Vous
  • Piemērs:
    • Neformāli: Tu veux du café ?
    • Formāli: Voulez-vous du café ?
• Vācu valoda
  • Du vs. Sie
  • Piemērs:
    • Neformāli: Wie heißt du?
    • Formāli: Wie heißen Sie?

2. Austrumu kultūras: hierarhija un cieņa

Austrumu valstīs, piemēram, Japānā un Korejā, valodā ļoti svarīga ir cieņa un sociālais statuss:

• Japāņu valoda (keigo – cieņas valoda)
  • Sonkeigo – cieņas forma citiem
  • Kenjōgo – pazemojošā forma par sevi
  • Piemērs:
    • Vienkārši: 行く (iku – iet)
    • Cieņas forma: いらっしゃる (irassharu – iet [cienījami])
    • Pazemojošā forma: 参る (mairu – iet [pazemīgi])
• Korejiešu valoda
  • Runas līmeņi atkarīgi no statusa
  • Piemērs:
    • Neformāli: 가 (ga – iet)
    • Formāli: 갑니다 (gamnida – eju)

3. Latviešu valoda: formālā “jūs” kultūra

Latviešu valodā arī pastāv formālā un neformālā pieklājības forma:

• Tu – draugiem, ģimenei
• Jūs – svešiniekiem, vecākiem cilvēkiem, oficiālās situācijās
• Piemērs:
  • Tu vari man palīdzēt?
  • Vai Jūs, lūdzu, varētu man palīdzēt?

Tomēr latviešu valodā nav tik stingras hierarhijas formas kā Japānā vai Korejā, taču pieklājība izpaužas caur frāzēm, uzrunu un intonāciju.

4. Kultūras atšķirības: ne tikai valodā

Pieklājība ne vienmēr ir saistīta ar gramatiku. Piemēram:

• ASV/UK: Pieklājība bieži tiek izteikta ar frāzēm kā please, thank you, excuse me, nevis valodas līmeņiem.
• Taizeme: Cilvēki lieto vārdu khrap vai kha teikuma beigās, lai izrādītu cieņu.
• Skandināvijas valstis: Runas stils ir tiešāks, bet cieņa tiek izrādīta caur vienlīdzīgu attieksmi.

Valoda ir cieši saistīta ar kultūras uzskatiem par cieņu un hierarhiju. Kamēr dažās valstīs formālā valoda ir būtisks saziņas elements, citās pietiek ar smaidu vai vienkāršu “paldies”. Izprotot šīs atšķirības, mēs kļūstam par labākiem saziņas partneriem globālajā pasaulē.