Mūsdienās valodu mācīšanās nav tikai veids, kā komunicēt ar cilvēkiem no citām kultūrām – tā ir arī smadzeņu treniņš. Zinātniskie pētījumi liecina, ka valodu apguve būtiski uzlabo atmiņu, koncentrēšanās spējas un pat palēnina kognitīvās novecošanās procesus.

Kā tas strādā?

Valodu apguves laikā smadzenēm ir jāpārslēdzas starp dažādām valodām, jāatceras vārdi, gramatikas formas un jēgas konteksti. Šī aktīvā “smadzeņu pārslēgšanās” stiprina izpildfunkcijas – tās pašas, kas atbild par uzmanības kontroli, plānošanu un darba atmiņu. Piemēram, apgūstot vācu valodu, cilvēkam jāmācās strukturēt teikumu loģiski precīzi, kas stimulē domāšanu vairākos līmeņos vienlaikus.

Turklāt, kad cilvēks mācās, teiksim, norvēģu vai zviedru valodu, viņš pielāgojas jauniem izrunas modeļiem un intonācijām – tas aktivizē dzirdes un fonētisko atmiņu, kas tieši uzlabo koncentrēšanos un valodas uztveres spējas.

Valodu mācīšanās un smadzeņu plastiskums

Neirozinātnieki ir pierādījuši, ka valodu mācīšanās aktivizē vairākas smadzeņu daļas: gan kreiso puslodi (kas apstrādā valodas loģisko struktūru), gan labo (kas apstrādā kontekstu un emocijas). Šī aktivitāte veicina neironu savienojumu veidošanos – tātad smadzenes burtiski kļūst “asākas”. Arī mazāk pazīstamu valodu, piemēram, islandiešu vai japāņu, apguve prasa lielāku uzmanības fokusu un pielāgošanos jauniem simboliem vai fonēmām, tādējādi aktivizējot smadzeņu plastiskumu vēl intensīvāk.

Valodu mācīšanās nav tikai prasme – tā ir arī investīcija savā intelektā. Tā palīdz ne tikai labāk orientēties pasaulē, bet arī uztur garīgo modrību ilgtermiņā. Pat ja valodu nesasniedz perfektā līmenī, pats apguves process jau ir būtisks ieguvums smadzenēm.

Ja kādreiz esi apsvēris apgūt lietuviešu valodu, kas prasa precīzu uzmanību detaļām, vai krievu valodu, kur sintaktiskā sarežģītība izaicina domāšanu – zini, tas vienlaikus trenē arī tavu atmiņu.