Valoda nav tikai saziņas līdzeklis — tā ir arī mūsu domāšanas un uztveres spogulis. Viena no jomām, kur tas īpaši spilgti izpaužas, ir humors. Kādēļ joks, kas vienā valodā liek smieties līdz asarām, citā šķiet neizteiksmīgs vai pat pilnībā nesaprotams?

1. Vārdu spēles — valodas smalkākā šķautne

Daudzi joki balstās uz valodas skaņu līdzībām vai daudznozīmību. Šādu spēli ar vārdiem bieži vien nav iespējams precīzi pārcelt citā valodā.
Piemērs: Angļu teiciens “I used to be a banker, but I lost interest.” izmanto vārdu “interest” ar dubultu nozīmi — procenti un ieinteresētība. Latviešu valodā šis efekts pazūd.

2. Kultūras specifika un atsauces

Humoram bieži nepieciešams kopīgs zināšanu fons — kultūras konteksts, populāras personas vai notikumi. Bez šī pamata joks kļūst nesaprotams.
Piemērs: Joks par Lielbritānijas karaļnamu neizraisīs tādu pašu reakciju Latvijā, kur sabiedrības pieredze ar monarhiju ir citāda vai neesoša.

3. Sociālās normas un pieļaujamības robežas

Atšķirīgās kultūrās dažādi tiek uztverts, kas ir pieņemami jokojot. Tā, kas vienā valodā šķiet ironija, citā var tikt uztverta kā aizvainojums.
Valoda šeit darbojas kā filtru sistēma: tā nosaka, ko drīkst pateikt, kā to pasniegt un kas tiek uzskatīts par smieklīgu.

4. Intonācija, neverbālā saziņa un konteksts

Humors dzīvo ne tikai vārdos, bet arī to izrunā, tonī, pauzēs. Tulkojot rakstiski, šie elementi bieži tiek zaudēti. Turklāt dažās valodās ironiju un sarkasmu saprot pēc īpašiem valodas signāliem, kuri citās valodās var nepastāvēt.

Valoda un humors ir cieši saistīti. Jebkurš mēģinājums tulkot joku ir reizē arī tulkojums starp divām kultūrām un domāšanas veidiem. Lai arī dažkārt tas izdodas veiksmīgi, visbiežāk humors paliek vislabāk saprotams tā dzimtajā valodā — ar visām tās īpatnībām un niansēm.