Lietuviešu un latviešu valodas, lai gan pieder pie vienas valodu saimes, tomēr ir ievērojami atšķirīgas gramatikas sistēmas ziņā. Sarežģītākās nianses, ar kurām latviešiem var rasties grūtības, apgūstot lietuviešu valodu.

1. Deklinācija sistēmas atšķirības

Lai gan abās valodās pastāv septiņi lietvārdu locījumi, lietuviešu valodā to sistēma ir sarežģītāka. Piemēram, atsevišķos locījumos lietuviešu valodā ir formas, kuras latviešu valodā nepastāv, piemēram, iliatīvs (vietas locījums), kas apzīmē vietu, kur kaut kas atrodas (“namie” – “mājās”).

2. Dzimtu atšķirība

Atšķirībā no latviešu valodas, kurā ir tikai divas dzimtes (vīriešu un sieviešu), lietuviešu valodā ir sastopamas divas galvenās dzimtes, taču vēl daži vārdi var tikt lietoti abās formās, atkarībā no konteksta.

3. Divskaitlis

Lietuviešu valodā pastāv divskaitlis (dualis), kas mūsdienu latviešu valodā vairs netiek lietots. Piemēram, “abi” un “divi” tiek locīti atšķirīgi atkarībā no skaitliskā daudzuma.

4. Darbības vārdu laiku sistēma

Lietuviešu valodā ir sarežģītāka darbības vārdu laiku sistēma, ietverot pat atsevišķu atējas pagātnes formu, kas latviešu valodā neeksistē. Piemēram, pagātnes divas formas – “būtu pasakęs” un “buvo pasakęs” – izsaka atšķirīgas nozīmes.

5. Akcentu sistēma

Atšķirībā no latviešu valodas, kur tonālie uzsvari ir izteikti fiksēti, lietuviešu valodā vārda uzsvars var mainīties atkarībā no formas, kas var mainīt vārda nozīmi.

Lai gan latviešu un lietuviešu valodas ir radniecīgas, to gramatikas sistēmas ir ievērojami atšķirīgas. Vislielākās grūtības latviešiem rada lietuviešu valodas deklinācija, darbības vārdu sistēma un uzsvara maiņas. Tāpēc, apgūstot lietuviešu valodu, ir svarīgi pievērst uzmanību šīm niansēm un regulāri praktizēties.