Par bērnu un jauniešu lasītprasmi regulāri izskan pesimistiskas ziņas, un mūsdienu informatīvajā telpā lasīšanai nepieciešamā laika šķietami kļūst arvien mazāk. Kas jaunus cilvēkus veiksmīgi tuvina literatūrai? Kādas taktikas iespējams izmantot vecākiem un literatūras nozarē strādājošajiem? Kāpēc vispār ir svarīgi, ka jauni cilvēki lasa grāmatas?

Mūsdienu sabiedrībā bieži izskan pesimistiski viedokļi par jauniešu lasīšanas paradumiem un lasītprasmes līmeni. Tomēr pastāv dažādi veidi, kā veiksmīgi veicināt jauniešu interesi par literatūru un padarīt lasīšanu par aizraujošu pieredzi.

Jauniešu lasīšanas paradumi un statistika Statistikas dati par jauniešu lasīšanu nereti atklāj bēdīgu ainu, tomēr katra skaitļā aizslēpjas konkrēts jaunietis ar saviem paradumiem un pieredzi. Literatūras skolotāja Ilze Ramiņa uzsver, ka, lai arī daži jaunieši paši apgalvo, ka nelasa, daudzi tomēr ikdienā pavada laiku pie grāmatām, kaut vai nelielos daudzumos.

Taktikas, kā piesaistīt jauniešus.

1. Autoru un jauniešu tikšanās
   Tieša saskarsme ar rakstniekiem, kā to pieredzējusi Ilze Ramiņa, var būt efektīvs veids, kā ieinteresēt jauniešus lasīšanā. Rakstnieki var padarīt literatūru “dzīvu” un pieejamu.
2. Atbilstošas literatūras piemeklēšana
   Ir svarīgi atrast grāmatas, kas atbilst jauniešu interesēm un pieredzei. Piemēram, Dainas Tabūnas “Pirmā reize”, Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc” un Dzintara Tilaka darbi spēj uzrunāt jauniešus.
3. Grafiskā literatūra un komiksi
   Komiksi un grafiskie romāni kā “Sibīrijas haiku” var kalpot kā pirmais solis ceļā uz regulāru lasīšanu, jo piedāvā vizuāli un emocionāli piesaistošu stāstījumu.
4. Brīva pieeja literatūrai un lasīšanas iedrošināšana
   Skolotāji un vecāki var rosināt jauniešus lasīt, veicinot lasīšanas kultūru un dodot vārdu tiem, kuri jau lasa, lai iedvesmotu pārējos.

Kāpēc svarīgi, ka jaunieši lasa? Lasīšana attīsta kritisko domāšanu, valodas bagātību un emocionālo inteliģenci. Pētījumi arī liecina, ka lasīšanas ieradumi ir tieši saistīti ar akadēmisko un sociālo veiksmi. Tāpēc ir jāmeklē veidi, kā padarīt literatūru par jauniešiem saistošu un pieejamu pieredzi.

Veidojot lasīšanas vidi, kas ir draudzīga, atvērta un personalizēta, ir iespējams iedrošināt arvien vairāk jauniešu atklāt grāmatu burvību.

Lai veicinātu jauniešu interesi par literatūru, ir svarīgi nodrošināt trīs lietas – laiku, vietu un pieejamas grāmatas. Skolu programmās, piemēram, “Latvijas skolas soma”, tiek piedāvātas radošas aktivitātes, taču literatūrai atvēlētais laiks ir nepietiekams. Lasīšana attīsta domāšanu, valodu un cilvēciskās vērtības, tāpēc nepieciešams radīt vidi, kur jaunieši var apspriest izlasīto, piemēram, lasīšanas semināros vai grāmatu klubos. Lasīšana nav tikai individuāla nodarbe – tai ir arī sociāls un izglītojošs aspekts, kas palīdz veidot humānu sabiedrību.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.