Par 2024. gada vārdu izraudzīts īpašības vārds “apritīgs”, par gada nevārdu – neatbilstošā nozīmē lietots vārds “grafisks”, gada spārnotā teiciena gods piešķirts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītajam gadumijas uzrunā: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, savukārt par gada savārstījumu atzīts Izglītības un zinātnes ministrijas “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”, informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs.

Gada nevārds

Starp gada nevārda finālistiem – “rezultēties”, kura vietā lietojami “vainagoties, novest pie, kļūt, radīt, izraisīt” un citi; kalki “solo vecāks, solomamma/ solotēvs”, kuru vietā Terminoloģijas komisijai būtu jārod labskanīgāki risinājumi; un ar vīrusiem saistītā īpašības vārda “virāls” nekritisks lietojums par jebko, kas strauji izplatās.

Pirmo vietu ieguva “grafisks”, kas ir neatbilstoši lietots vārdu “tiešs, spilgts, naturālistisks, necenzēts, vardarbīgs” un tamlīdzīgās nozīmēs, kā tas novērojams angļu valodā.

Šādos gadījumos vērtīgāk būtu lietot zināmus vārdus, kuri skaidri pasaka, kas ar to ir domāts. Žūrijas dalībnieks, redaktors Arturs Hansons norādīja, ka labāk uzreiz pateikt, ka attēlā būs redzama vardarbība vai kas cits: “Ja kaut kur internetā ir attēls ar vardarbību vai kaut kādu seksualitāti, vai kaut kādiem atklātiem skatiem, tad mēs angliski uzlikt uzrakstu “graphic content”. Latviski tas ir diemžēl tas ir iegājies burtiskā tulkojumā – grafisks saturs, kas nezinātājam nav skaidrs, kas ar to ir domāts. Pirmkārt, jau angliski tas ir diezgan neacīmredzami ienācis šajā nozīmē, tā nav šī vārda raksturīgā nozīme un mēs uzskatām, ka latviski nav lietderīgi tādu nozīmi šim vārdam ieviest.”

Gada savārstījums

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās Jauns.lv virsraksts “Barojot putnus ar sēklām, Latvijā izplatās bīstams augs”, vedinot domāt, ka augs putnus baro pats vai ka indīgs augs izplatās, ja putni tiek baroti ar jebkādām sēklām; Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka sacītais: “Konstatētas sistēmiskas nepilnības, kas tiks uzlabotas”; un LA.lv divdomīgais virsraksts “Pēc skandāla par seksuālu uzmākšanos studentēm Demakova atkāpjas no JVLMA padomes priekšsēdētājas amata”.

Taču par uzvarētāju tika atzīts deputātei Ramonai Petravičai sniegtajā Izglītības un zinātnes ministrijas atbildē minētais: “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”.

Savu lēmumu žūrija pamatoja ar to, ka ir svarīgi tas, kā vārdi tiek lietoti. Cilvēki, kuri kādu domu vēlas pateikt citiem, parasti izvēlas to izteikt pēc iespējas saprotamiem vārdiem un precīzi, tā lai otrs to saprot. Taču adminstratīvajos tekstos vārdi tiek lietoti citādi. Un bieži vien cenšoties izlobīt domu no šiem vārdiem, sanāk vien tukša čaula.

Gada spārnotais teiciens

Aptaujas žūrijas ieskatā 2024. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši: ieraksts “X” tīklotnē: “Valdību vadījis Kariņš, bet Saeimu – Mieriņa”; reaģējot uz kritiku, deputātam Edvardam Smiltēnam veltītais ministru prezidentes Evikas Siliņas apsauciens: “Neaizrijies! Neapvemies!” un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira atbilde par valsts budžeta skatīšanu Saeimas sēdē: “Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti.” Uzvarētājs ir Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītais gadumijas uzrunā: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”

Gada vārds

Par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “piesienkorķis”, kas apzīmē pudelei piesaistītu plastmasas vāciņu (tādus kopš 2024. gada jūlija pieprasa Eiropas Savienības rīkojums); “bēdiņš” kā “smaidiņa” emocijzīmes pretmets; “plašapmāns”, kas apzīmē politiķu solījumu nepildīšanu un tautas mānīšanu sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, taču par uzvarētāju tika apstiprināts pērn biežāk lietotais īpašības vārds “apritīgs” (“circular”).

Par gada vārdu vairāk pastāstīja žūrijas dalībnieks Arturs Hansons: “Gada vārdu mēs izvēlējāmies ar zināmu perspektīvu, ka šis vārds varētu viegli ieņemt savu vietu valodā un darīt valodas lietojumu vēl vienkāršāku. Proti, “apritīgs” – tāds, kas ir viegli pārstrādājams, viegli atjaunojams, lietojams vēlreiz, tāds, kas ir viegli laižams apritē, tāds, ko neizmet ārā uzreiz. Mēs redzam šim vārdam pietiekami labu to aktualitāti un lietojumu.”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus izceļ aptaujas rīkotāji: tulkojumi – “tukšnesis” (“wasteland”, “badlands”) un “nobrauktenis” (“roadkill”); “miermantiņa” – rotaļlieta, ar ko darboties sunim, lai saimniekam būtu miers; “atkaksnis” – suņu saimnieku atstātās cūcības, kas, pienākot atkusnim, atklājas parkos un citviet; un “skrāpele” – priekšmets skrāpēšanai, kur kaķiem asināt nagus. Šoreiz vairāk nekā iepriekš iesniegti tieši ar mīļdzīvniekiem un vides un ar klimata jautājumiem saistīti vārdi.

Jau 22 gadus Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība rīko aptauju, kuras laikā tiek noskaidrots gada vārds, nevārds, gada savārstījums un spārnotais teiciens. Šogad iedzīvotāju iesaiste ir bijusi lielāka nekā citus gadus, kopumā iesūtīti vairāk nekā 200 vārdi dažādās kategorijās.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Bet ja vēlies apgūt latviešu vai kādu svešvalodu – sazinies ar mums! Vairāk informācijas par valodu kursiem un pieteikšanos var uzzināt mūsu mājaslapā www.valodukursi.lv, rakstot uz e-pastu: kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 29 446 845.