Mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur informācija ceļo pāri robežām dažu sekunžu laikā, mūsu spēja lasīt ziņas dažādās valodās ir kļuvusi par vērtīgu prasmi. Tas ir veids, kā paplašināt redzesloku, iegūt precīzāku priekšstatu par notikumiem un vienkārši izkopt svešvalodu prasmes.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie, valodu tēmai veltītie dati, kas ir par cilvēkiem vecumā no 18 līdz 69 gadiem, rāda, ka latviešu valoda ir dzimtā 64,3% mūsu valsts iedzīvotāju minētajā vecuma grupā. Savukārt 89,3% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuru dzimtā valoda ir cita, latviešu valodu labāk vai sliktāk pārvalda.  Pēc CSP datiem, Latvijā izplatītākās svešvalodas, kuras pārvalda latvieši, ir angļu, krievu un vācu.

2020. gada pavasarī daudzi pastiprināti pievērsās dažādu valstu mediju ziņām svešvalodās, it īpaši angļu valodā, jo mums bija svarīgi sekot līdzi epidemioloģiskajām aktualitātēm. 2022. gadā daudzi latvieši sekoja līdzi ziņām dažādās valodās, jo karš, kas bija sācies netālu no Eiropas Savienības austrumu robežas, satrauca mūs visus. Šogad pasaule sekoja ASV prezidenta vēlēšanu procesam, meklēja informāciju amerikāņu medijos.

Respektīvi, ir daudz dažādu situāciju, kad cilvēki patērē mediju saturu tajā valodā, kura nav viņu dzimtā. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai lasāt ziņas vienā, divās vai vairākās valodās, svarīgākais ir atvērties jauniem redzējumiem un ļaut informācijai kļūt par instrumentu, kas vieno un izglīto.

Avots: diena.lv. Visu rakstu lasi šeit.

Vairāk informācijas par valodu kursiem var uzzināt mūsu mājaslapā www.valodukursi.lv, rakstot uz e-pastu kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 29 446 845.